Darba tirgū pārmaiņas notiek, bet pa gabaliņam un pa kripatiņai. Izslēdzot pandēmijas iekustinātās darba tirgus šūpoles, varētu teikt, ka bezdarba līmenis praktiski nav mainījies kopš 2018. gada. Bezdarbs ir diezgan zems pat pēc ļoti viduvēja ekonomikas kopējā snieguma perioda.
Lielas slimnīcas būvniecība nav tikai betona sienu liešana un stikla fasāžu iestiklošana – tas ir ieguldījums nākotnes veselības aprūpē un visas sabiedrības labklājībā. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpuss ir vairāk nekā jauna ēka – tas ir ceļš uz pieejamu, efektīvu ārstniecību tūkstošiem pacientu un solījums medicīnas darbiniekiem, ka nākotnē viņi varēs savu darbu veikt mūsdienīgos, atbilstošos apstākļos. Tieši tāpēc slimnīcas būvniecībā nav vietas kompromisiem vai neīstenojamiem, nenopietniem būvniecības darbu termiņiem, lai gan netrūkst arī ticētāju brīnumam.
Ilgstoši dzirdot par celtniecības materiālu piegādes problēmām, Pēteris Kļaviņš pameta karjeru farmācijas nozarē un izveidoja beramkravu pārvadājumu digitalizēšanas un piegādes platformu Viangoo
Uzņēmuma Datu tehnoloģiju grupa izstrādātā programmatūra ik dienu pārrauga desmitiem tūkstošu celtnieku plūsmas Latvijas būvlaukumos
Atklāta vēstule Valsts kancelejai, Kultūras un Ekonomikas ministrijām
Aktuālākie dati vakanču portālos liecina, ka pirmsskolās visā Latvijā aktīvi tiek meklēti pedagogi, pedagogu palīgi, psihologi, speciālie pedagogi u.c. Pēc dažādu avotu datiem, pieejamo vakanču skaits svārstās no 200 līdz 400 un daudzās pirmsskolās pašlaik ir tukšas vietas un telpas, jo trūkst darbinieku. Lielākā daļa vakanču ir tieši pašvaldību pirmsskolās. Tajā pašā laikā valdība pieņem lēmumu par papildus 49 miljonu eiro investīcijām – nevis pedagogu un pedagogu palīgu algām, bet jaunu pirmsskolu ēku būvniecībai. Šāds lēmums ir ne tikai lieka greznība, tas ir ekonomiski neizdevīgi, taču, acīmredzot, Latvijā joprojām ir spēkā princips, ka publisko naudu var tērēt arī neracionāli. Kas u
Eiropas zaļais kurss ienācis platiem soļiem mūsu ikdienā. Ja emisiju samazināšanas mērķi pazīstami attiecībā uz transportu, mežiem, enerģētiku, tad attiecībā uz ēkām un būvniecību tie ir drīzāk jauni. Daļai tie dos kārtējo iemeslu šausmināties un kritizēt Briseli par nepareizu politiku, citiem - jaunu biznesu.
Būvniecības process sākas ar ieceri. Ar ideju. Viena ideja ir rezultējusies ar Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādes un būvdarbu līguma (Stacijas līgums) noslēgšanu. Pašlaik noris būvdarbi un strīdi. Strīdi ir dažādi, taču, tā kā lielākā to daļa skar vismaz divus būtiskus elementus - laiku un naudu -, šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta naudai. Liela daļa lasītāju noteikti ievērojuši, ka būtisku sadaļu diskusijās aizņem tā saucamā būvniecības izmaksu indeksācija.
Būvinženieru lomu mūsdienu sabiedrībā nevar pārvērtēt. Nozares profesionāļi projektē un veido infrastruktūru – ēkas, ceļus, tiltus un citas būves, kas burtiski balsta mūsu ekonomiku –, kā arī nodrošina piekļuvi tīram ūdenim un enerģijai. Būvinženieru darbs ir būtisks mūsdienu sabiedrības attīstībai un izaugsmei, jo viņi ir atbildīgi par drošas, efektīvas un ilgtspējīgas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību. Bez inženierbūvniecības mūsdienu sabiedrība, kādu mēs to zinām, nepastāvētu.
Pasaulē no masīvkoka paneļiem būvē pat augstceltnes. Tas ir videi daudz draudzīgāks materiāls par betonu, un tā tirgus pašlaik aug strauji, stāsta Andris Dlohi, kura vadītais uzņēmums CLT Profi ražo un arī montē ēkas visā Eiropā
Smeļoties idejas amerikāņu, franču, pasīvās mājas un latviešu guļbūves celtniecības tradīcijās, Gatis Sala pirms astoņiem gadiem radīja tipveida koka mājas projektu, kas tolaik nešķita populārs. Tagad tā laiks ir pienācis
Par Rail Baltica projekta nozīmību publiskajā telpā ir runāts daudz. Tā ir ne tikai vērienīgākā būve Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā (vai kopš neatkarības atgūšanas), bet arī kritiski svarīgas infrastruktūras objekts, raugoties no valsts drošības aspekta. Nemaz nerunājot par virkni citu ieguvumu, ko Baltijas valstīm sniegs savienojums ar pārējo Eiropu. Vienlaikus – salīdzinoši maz ir dzirdēts par projekta virzības progresu. Un šeit vietā būtu pavērtēt, kāpēc tā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
