Par HIV augsto izplatību Latvijā atceramies samērā reti. Tas notiek, ja šī sāpe skar mūs personiski vai ir 1. decembris, pasaules AIDS diena, kad ik gadu mūs uzrunā mediji, atgādinot par dziļo bedri, kurā esam. Pārējā laikā publiskajā telpā visbiežāk ir klusums, un mūsu domas nodarbina citas, it kā svarīgākas lietas, jo kas tad ir HIV un AIDS? Šī neārstējamā slimība taču attiecas uz citiem, tiem nekārtīgajiem un neizvēlīgajiem, nevis uz mums - pareizajiem un nekļūdīgajiem. Tomēr pieredze liecina, ka šī nelaime var noķert gandrīz vai katru. Jo HIV gadījumu vairāk, jo saslimšanas risks ir lielāks. Eiropas Savienības melnajā HIV izplatības reitingā Latvija ir 2.vietā, atpaliekot tikai no Maltas.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
«Kāda jēga vispār rakstīt, ja neesi atklāts,» par savu nesen iznākušo grāmatu Ielu muzikanta piezīmes saka rakstniece un mūziķe Ilona Balode
Ziņa par neseno avāriju daudzdzīvokļu mājā Bolderājā, kur atdalījās jumta panelis un iekrita bēniņu stāvā, daudziem ne tikai raisīja satraukumu, bet arī lika aizdomāties, vai kaut kas līdzīgs nevar atgadīties viņu dzīvesvietās.
Pārgājiens no Priedaines līdz Bolderājai: vasarnīcu nacionālais romantisms, Lielupes Baltā kāpa, Babītes līdzenuma lagūna, Bumbu kalna skatu tornis un sapņu pludmale
“Brauksim uz Rīgu uz divām nedēļām, piecās darba dienās neko nevar saprast,” tā uz Meierovica biedrības aicinājumu pabūt Rīgā un dot pienesumu sarunai par Rīgas pilsētas attīstību atsaucas Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) profesors, pilsēttransporta speciālists un pilsētvides aktīvists Kenets Krukemeiers un arhitekte, pilsētvides un urbānās dārzniecības eksperte Barabara Knehta no Bostonas, ASV. Viņi nav sajūsmā par pilsētplānošanas “superstāriem”, kas atlidojuši uz pāris dienām, par milzīgiem honorāriem bārsta vietējiem apstākļiem bieži vien dārgas un nepiemērotas idejas. Dzirdēts par pilsētvides brīnumiem, piemēram, Maskavā, kur smalku pilsētkonsultantu biroji no Rietumeiropas radījuši superprojektus, kas notušē naudas varas ekspansiju Krievijas galvaspilsētā, kas turpina iznīcināt vēsturiskās kopienas un izdzenāt to identitāti nesošos, “neprestižos” iedzīvotājus.
Bolderājā visi mani pazīst kā Igoru Martu, paziņo sarunas biedrs. 2007. gadā izvēlējies pseidonīmu Martovskijs, jo dzimis martā, tas saīsināts. «Ar draugiem aizrāvāmies ar repu, mums bija sava banda — komanda. Jā, repojām arī par Bolderāju: Ja iz Boldesa, eto naš teatr, naša pjesa (Esmu no Bolderājas, tas ir mūsu teātris, mūsu luga).» 2004. gadā, kad Igors no Dzirciema pārcēlās dzīvot uz šo Rīgas nomali, nosaukums «Boldesa» jau bija lietošanā. Viņam ar sievu Viktoriju pieder miniatūrs manikīra un pedikīra salons Gobu ielā. Igors rūpējas par šīs iestādes finansēm, studē maģistrantūrā uzņēmumu vadību. Taču ievērību guvis feisbuka lapas Ja iz Boldesa dēļ.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rosinājis ideju atjaunot pasažieru dzelzceļa satiksmi uz Bolderāju, ko skeptiķi un politiskie pretinieki jau paguvuši nodēvēt par neizdevīgu un nepārdomātu. Patiesībā, ir tieši pretēji - tas ir ne tikai viens no ekonomiski izdevīgākajiem risinājumiem, kas būtiski atvieglos ikdienu virknei iedzīvotāju, bet arī palīdzēs mazināt satiksmes haosu Rīgā, kas radīsies Rail Baltica izbūves laikā.
Pārgājiens Ķīpsala—Daugavgrīva: Balasta dambja pasaku mājiņas, slepenais tilts, Rīgas augstākā kāpa, Spilves lidosta, Bolderājas «republika», Daugavgrīvas cietoksnis un Rietumu mols
Tikpat skanīgs, kā pirms 20 gadiem bija Renārs Kaupers no Jelgavas, nu ir Armands (29) no Bolderājas. Kopš sociālajos tīklos parādījušies video ar Armanda dziedāšanu, maz ir tādu, kuri nesadzirdētu līdzību ar Prāta vētras solistu. Pirmo reizi Armanda balss medijos izskanēja pirms trim gadiem Rīga TV24 karaokes čempionātā, kur viņš iekļuva finālā. «Baigi forši. Malacis,» toreiz komentēja pats Kaupers. Tagad starmešos Armands nonācis, jo nodibinājis savu grupu Midnight Tune. Lielākoties tā spēlē Prāta vētras dziesmas. Nesen muzicējuši Cīravas pilsētas svētkos un Avotu ielas svētkos Rīgā. Par «Kauperu» Armands kļūst nedēļas nogalēs, bet darbdienās strādā celtniecībā, veic iekšdarbus un darbojas ar elektrību. Kad Armandam bija desmit gadu, mamma uzdāvināja melnu m
Ai, volga, tā ir vienkārši ikdiena! 24 gadus vecais Romāns no Bolderājas nevērīgi ved garām paša restaurētajam melnajam 1988. gada auto, bijušajam Rīgas taksometram, ar ko brauc uz darbu. Piestāv! Viņa ģimene kopš 50. gadu sākuma dzīvo tā dēvētajā somu mājiņā - saliekamā koka konstrukciju ēkā, ko pēc Otrā pasaules kara PSRS saņēma no Somijas kā reparāciju, atvēlēja armijas virsnieku izmitināšanai. Dzimtā Ķemmdziju iela nosaukta tāpat kā padomjlaiku fabrika. Aiz stikla sekcijā - Daugavgrīvas cietokšņa lielgabalu lodes, ko savācis Romāna tēvs, pensionēts kuģu inženieris un ūdenslīdējs. Romāns piedzima 1991. gadā. Pārmaiņu laikos vec
Kāds bizness! Līva Rutmane un Didzis Kalniņš Rīgas centrā izveidojuši alternatīvu grāmatnīcu, kuru nosaukuši pilsētas perifērijas vārdā. Te pulcējas gan viņu draugi, gan šahisti, gan iestaigā Mākslas akadēmijas pasniedzējs Ojārs Pētersons. Arī turpmākajos žurnāla numuros rakstīsim par nelielām vietām Rīgā, ko izveidojuši domubiedri un kas pulcina līdzīgi domājošos
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
