bioloģiskā daudzveidība
- Viedoklis
- 16.08.2024.
Praktiskā ilgtspēja: uzņēmumu loma aprites ekonomikā un dabas daudzveidības saglabāšana
- Labsajūta
- 22.05.2024.
Zivju zeme Latgale
- Aktuāli
- 08.05.2024.
VIDEO: Zaļais kurss
- Tēma
- 24.04.2024.
- Ieva Jakone
Nokavēts?
- Viedoklis
- 29.01.2025.
Kāpēc Latvijai neveicas ar bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu?
Janvāra vidū Pasaules Dabas fonda un Vides izglītības fonda eksperti norādīja, ka Latvijai neveicas ar bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu, uzsverot, ka 2025. gadā šim jautājumam jābūt vienai no prioritātēm, jo Latvijai regulāri jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par to, kas notiek ar bioloģiski vērtīgām vietām, dzīvotnēm un sugām. Patlaban, ņemot vērā mežu un dabas resursu iespējas, mums jāspēj sabalansēt ekonomiskās intereses un dabas daudzveidības saglabāšanu.
- Viedoklis
- 14.10.2024.
Pāri robežām – kā mēs apdraudam savu un Zemes nākotni
Dabas degradācija un daudzveidības izzušana ir nopietns drauds cilvēku labklājībai – arī mūsu iespējām dzīvot pašu sugai piemērotā vidē. Tāpēc dabas saglabāšana un atjaunošana nav izvēle, bet gan skaudra nepieciešamība. Šādi brīdinoši apgalvojumi arvien biežāk izskan no zinātnieku puses. Un patiešām - šī nav apokaliptiska trauksmes celšana, bet zinātniski pamatota un kvantitatīvi aprēķināta iespējamā realitāte. Šajā rakstā pievērsīsimies planetāro robežu konceptuālajam ietvaram, kas uzskatāmi skaidro, kā daba nodrošina gandrīz visus resursus un funkcijas, kas ir izšķirīgi svarīgas mūsu ekonomikas pastāvēšanai, sabiedrības veselībai un vispārējai dzīves kvalitātei.
- Viedoklis
- 16.08.2024.
Praktiskā ilgtspēja: uzņēmumu loma aprites ekonomikā un dabas daudzveidības saglabāšana
Diskusijās par ilgtspēju parasti dominē klimata pārmaiņu tēma. Tomēr ilgtspēja ir krietni plašāks jēdziens, kur ieguldījumu var sniegt gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji un katrs cilvēks. Divas no īpaši aktuālām jomām, kur vajadzīga plašāka sabiedrības iesaiste, ir aprites ekonomikas principu ieviešana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
- Labsajūta
- 22.05.2024.
Zivju zeme Latgale
Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
- Tēma
- 24.04.2024.
- Ieva Jakone
Nokavēts?
Ar klimata pārmaiņām kaulēties nav iespējams. Jau gadsimta beigās Latvija piedzīvos ziemas, kuru vidējā temperatūra vairs neturēsies zem nulles. Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām ir zaļais kurss, un mērķi ir ļoti ambiciozi. Cik Latvijai izmaksās to nepildīšana?
- Pusdienās
- 24.01.2024.
- Laura Dumbere
Jūra beidzot ieelpo
- Vide
- 19.12.2022.
Jaunākā un visvairāk piesārņotā
- Ievadsleja
- 19.12.2022.
- Marija Leskavniece
Pasaule mainās
- Tēma
- 19.10.2022.
- Agnese Meiere
Bīstamie ieceļotāji
- Viedoklis
- 14.10.2022.
Dzīvās planētas ziņojums: savvaļas dzīvnieku populācija kopš 1970.gada sarukusi par 69%
- Pusdienās
- 24.01.2024.
- Laura Dumbere
Jūra beidzot ieelpo
Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Baltijas jūrā no Ziemeļjūras ieplūdis liels sālsūdens daudzums. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra skaidro, kāpēc tas ir tik nozīmīgs un gandrīz svinams notikums
- Viedoklis
- 13.07.2023.
Eiropas Parlaments atbalsta Dabas atjaunošanas likumu, taču vājina to
Eiropas Parlaments trešdien, 12.jūlijā, nobalsoja par Dabas atjaunošanas likumu un ES Zaļo kursu, neraugoties uz bezprecedenta – un bieži vien klaji absurdu – dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija šo likumu noraidīt pilnībā un kuru vadīja konservatīvie un labējie politiķi un lauksaimniecības un zivsaimniecības lobiji.
- Vide
- 19.12.2022.
Jaunākā un visvairāk piesārņotā
Ģeogrāfiski līdzīga lielam ezeram, viena no seklākajām un pati jaunākā pasaulē — Baltijas jūra ir ārkārtīgi vērtīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās sateces baseinā. Pēdējā pusgadsimta laikā tā ir kļuvusi arī par visvairāk piesārņoto jūru uz Zemes, bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par nepilnām divām trešdaļām
- Ievadsleja
- 19.12.2022.
- Marija Leskavniece
Pasaule mainās
Diemžēl nepietiekami ātri. Lai apturētu straujās klimata izmaiņas un nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus nu jau astoņiem miljardiem cilvēku, ir jārīkojas izlēmīgāk. Jāpieprasa politiskā griba no lēmumu pieņēmējiem, jāatbalsta inovatīva uzņēmējdarbība un jāuzņemas individuāla atbildība. Pat nelielas ikdienas izvēles ieraugot plašākā cēloņsakarībā.
- Tēma
- 19.10.2022.
- Agnese Meiere
Bīstamie ieceļotāji
Latvijā regulāri ieceļo svešzemju augi un dzīvnieki, kas apdraud vietējo floru un faunu. Pat kaitē cilvēkiem, kā Sosnovska latvāņi, un dārziem — kā Spānijas kailgliemeži. Tagad radušās bažas par jaunu apdraudējumu iemīļotajām bekām un baravikām. Vai esam gatavi ar to cīnīties?
- Viedoklis
- 14.10.2022.
Dzīvās planētas ziņojums: savvaļas dzīvnieku populācija kopš 1970.gada sarukusi par 69%
Savvaļas dzīvnieku – zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju – populācija kopš 1970.gada ir piedzīvojusi dramatisku kritumu vidēji par 69%, liecina Pasaules Dabas fonda jeb World Wide Fund for Nature (WWF) Dzīvās planētas ziņojums (Living Planet Report 2022). Globālais 2022.gada Dzīvās planētas indekss liecina, ka novēroto mugurkaulnieku savvaļas dzīvnieku populācijas samazinājušās vidēji par 69%. Indeksa procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populācijā, kas novērotas pēdējo 48 gadu laikā.
