Raidsabiedrība ARTE sagatavojusi deviņus video, kuros savas domas par Eiropu, savu valsti un nākotni izsaka jaunieši.
Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. To apzinās aizvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa. Tomēr izvēloties nākotnes profesiju un studijas, kas ļaus to sasniegt, izvēle joprojām tiek izdarīta par labu sociālajām zinībām, komerczinībām un tiesībām. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā un izkļūšanai no «vidēju ienākumu slazda».
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
Valdības lēmums ieviest obligāto eksāmenu dabaszinātnēs liek līksmot uzņēmējiem un augstskolu pasniedzējiem, bet izglītības eksperti šaubās, vai tiešām gaidāma zināšanu eksplozija. Kam vēl jānotiek, lai skolēni gribētu apgūt dabaszinātnes?
Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus. Patiesībā obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Pašlaik, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.
Septiņus gadus darbojoties bioloģijas zinātnē, Daugavpils Universitātes jaunā zinātniece Anita Rukmane-Bārbale atklājusi 39 jaunas vaboļu sugas. Vienu no tām viņa nosaukusi sava glābēja, ārsta Roberta Stašinska vārdā
Neilgi pirms šāgada Nobela prēmijas laureātu paziņošanas dažādās jomās, kā vienmēr, ar savu ilggadējo ceremoniju priekšā aizsteidzies tā dēvētais joku Nobels. Šie zinātnieki tiek sumināti Hārvarda Universitātē, un viņu pētījumi ir bijuši pavisam nopietni, vienkārši cilvēkiem no malas tie izskatās diezgan dīvaini, dažreiz pat absurdi
Turpmākās nedēļas kopā ar Vides filmu studijas videosērijas Es daru tā varoņiem meklēsim veidus, kā dzīvot dabai draudzīgāk
Katrā tēmā ir jāatrod tas, kas jauniešiem būs aktuāls, saistāms ar pašu dzīvi. «Nevar mācīt tikai programmas dēļ, jāmāca tā, lai skolēnam šķistu interesanti,» saka Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas bioloģijas skolotāja Meldra Kukule
Atklāta vēstule Valsts prezidentam, valdībai par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vidējās izglītības programmu paraugiem” (Darba variants 13.02.2019.) Izstrādes
Smieklus un uzslavas īpašā ceremonijā Hārvarda Universitātē saņēmuši ilggadējā Ig Nobel jeb tā dēvētā Joku Nobela laureāti. To izraudzīšanā eksperti vadās pēc principa — mēs cildinām neparastas lietas un paslavējam izdomu.
Zinātnieki plāno atdzīvināt vairākas izmirušas sugas. Taču - vai tas būs ieguldītās naudas vērts?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
