Adopcija ir sarežģīts un emocionāli sensitīvs temats, kas prasa atbildīgu pieeju no vecākiem attiecībā uz atklātību ne tikai pret bērnu, bet arī paplašināto ģimeni un sabiedrību. Bieži vien par adopcijas slēpšanas iemesliem kļūst pašu vecāku emocionālās traumas un sabiedrības spiediens. Adoptētājiem var būt grūti dalīties ar adopcijas faktu un savu pieredzi, jo viņi jūtas nedroši par citu cilvēku reakcijām. Tomēr ir svarīgi runāt par adopciju kā par iespēju, nevis nepiepildītu sapni, būt godīgiem pret sevi un bērnu, palīdzot viņam pārvarēt emocijas, kas ar adopciju saistītas, esot blakus šeit un tagad.
Adopcija ir skaists un cēls lēmums, kas nozīmē ne tikai kļūt par bērna ģimeni un sniegt viņam mājas, bet arī pieņemt bērna pagātni un izcelsmi. Taču adopcijas ceļā neizbēgami rodas jautājums, kuru katram adoptētājam vajadzētu uzdot sev – vai esmu gatavs būt par atbalstu un iedrošinājumu bērnam, pieņemot viņa izcelsmi, vai arī gribu, lai bērns primāri piepildītu manas personīgās ilgas kļūt par vecāku? Atbilde uz šo jautājumu palīdz saprast, kāpēc ir tik nozīmīgi bērnam atklāt viņa identitātes stāstu.
Kāpēc krievi nolaupa ukraiņu bērnus, un kādi pārbaudījumi jāizcieš ukraiņu vecākiem un tiesību aizstāvjiem, lai saņemtu atpakaļ savas atvases?
Pedagogi pirmdien protesta gājienā, kurā piedalījās vairāk nekā 8000 dalībnieku, prasīja cieņpilnu attieksmi un solījumu izpildi par atalgojumu. Pirmdien arī sākās trīs dienu streiks, kurā piedalījās vairāk nekā 19 000 skolotāju. Pedagogu protestam pievienojās vairāk nekā 1000 veselības nozares darbinieku. Medicīnas darbinieki streiku plāno rīkot septembrī, bet protesta akciju — 11. maijā. Pedagogu arodbiedrība solīja, ka šie protesti ir tikai sākums, LIZDA nepiekāpsies un prasīs solītā izpildi.
Arnolds un Agnese Skirmaņi ir trīs bērnu — vienpadsmitgadīgā Jāņa, septiņgadīgā Aleksandra un deviņus mēnešus vecās Evas Terēzes — vecāki. Tikai, kā Agnese stāsta vecākajiem puikām, viņi nav izauguši mammas puncītī, bet ir atrasti. Tad puikas parasti jautā: «Bet kāpēc jūs meklējāt tik ilgi? Kāpēc nebraucāt pakaļ uzreiz?»
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums konceptuāli atbalstījis aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei. Vai bērni no Latvijas tiek nodoti adopcijai uz ārvalstīm, jārisina valsts līmenī, nosakot konkrētus kritērijus. Tomēr jautājuma risināšana būs laikietilpīga, jo dažādām iesaistītajām pusēm ir ļoti pretrunīgs skatījums.
Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei, nosprieda Satversmes tiesa (ST). Atzīt šīs normas par neatbilstošām valsts pamatlikumam bija lūguši vairāki partijas Saskaņa 12. Saeimas deputāti. ST neguva apstiprinājumu tam, ka apstrīdētās normas skartu tiesības uz izglītību.
Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc ātrā novērtējuma šogad trešajā ceturksnī ir pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Labklājības ministrs Jānis Reirs par pensiju pieaugumu, arvien tukšākajiem bērnunamiem un to, kāpēc Vienotībā vairs neesot iekšējo strīdu
Lielbritānijas sociālie dienesti pērn no Latvijas pilsoņu emigrantu ģimenēm izņēma 67 bērnus
Nedēļas notikumi pasaulē
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
