Saeima pagājušajā nedēļā ārkārtas sēdē ārlietu ministra amatā apstiprināja pieredzējušo diplomāti Baibu Braži. Viņa Latvijas ārlietu dienestā ir jau 31 gadu. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11 frakcijas Stabilitātei! deputāti, atturējās deviņi Nacionālās apvienības deputāti.
Latvija tiecas kļūt par inovāciju virzītu sabiedrību, kuras izveidei nepieciešama spēcīga zināšanu ekosistēma, kas balstīta izcilā izglītībā un konkurētspējīgā zinātnē. Ņemot vērā šos mērķus, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir identificējusi vairākus šķēršļus Latvijas izglītības nozarē, proti: grūtības piesaistīt talantīgus zinātniekus un mācībspēkus, neatbilstība starp izglītību un darba tirgus pieprasījumu, talantu emigrācija, resursu sadrumstalotība, nekonkurētspējīgs pārvaldības modelis.
Mūsu pārstāvēto nozares organizāciju vārdā aicinām augstskolās saglabāt satversmes sapulces un akadēmiskās šķīrējtiesas, Augstskolu likumā nosakot, ka tās ir obligātas.
Par nepieciešamību paaugstināt konkurenci Latvijas augstākās izglītības telpā runājam jau gadiem. Taču, jau ķeroties pie pamatu pamata jeb Augstskolu likuma, paši sev liekam spieķus riteņos un pieļaujam izņēmumus ceļā uz galveno mērķi – izcilību Latvijas augstākajā izglītībā.
Otrā lasījumā pieņemti Augstskolu likuma grozījumi, kas ar izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) uzstājīgu gādību ietver padomes ar visai plašām pilnvarām, kas ļauj tām arī lemt par augstskolas līdzekļu izmantošanu, kā arī par tās struktūrvienību likvidāciju. Turpretīm tika noraidīts Latvijas Izglītības fonda priekšlikums, kas liktu padomei solidāri atlīdzināt zaudējumus, kas var rasties ar ziedojumu (arī testamentāro) izmantošanu pretēji ziedojumu mērķiem.
Ja skolēns mācās vidusskolā, tas nozīmē, ka lielākā vai mazākā mērā viņš jau domā par studijām augstskolā. Nepieciešama ciešāka sasaiste un plaisas mazināšana starp vidusskolu un augstskolu, ko var panākt, tuvinot skolēnu pētniecībai, tam, kas tiek praktizēts un pieprasīts augstskolās. Tas sasaucas arī ar augsta ranga ierēdņu ieteikumiem augstskolām studijas ievirzīt pētniecības formātā.
Šogad 18. februārī apritēs gads, kopš Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to pieteica kā jaunas ēras sākumu augstākajā izglītībā Latvijā, kas tuvāko gadu laikā universitātes ievedīs pasaules augstskolu TOP 500 reitingā. Kā galveno risinājumu IZM piedāvāja jaunu pārvaldības modeli – ieviest padomes, iecelt rektorus, mazināt senāta funkcijas un likvidēt augstskolu satversmes sapulces, tādējādi ieviešot tiešu pārvaldi universitātēs. Taču Eiropas pieredze rāda, ka universitātes nekur nav ministriju tiešās pakļautības iestādes.
Patlaban Saeima skata vienus no pēdējo gadu apjomīgākajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Tie sevī faktiski ietver visas augstākās izglītības sistēmas pārskatīšanu. Daudzos aspektos reforma palīdzēs spert nākamo soli attīstībā, bet tajā nemanāmi saglabājušies arī pagātnes rēgi. Šie rēgi radušies, jo mūsu augstākās izglītības sistēma ir nemitīgā attīstībā, kurai mūsu izpratne ne vienmēr paspēj attīstīties līdzi. Ir laiks pārdomāt, kāda ir augstskolu loma sabiedrībā un ko nozīmēs to stratēģiskā specializācija, ko paredzēs jaunie grozījumi.
Mao Ķīnā izšāva zvirbuļus, lai iegūtu lielāku ražu, bet ieguva badu. Šis raksts nav par pieļautām un daļēji labotām kļūdām, bet par domu gājienu, kas radīja esošo situāciju.
Patlaban Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skatīti pretrunīgi vērtētie grozījumi Augstskolu likumā, kuri paredz jaunu augstskolu tipoloģiju, kā arī izmaiņas to pārvaldībā, ieviešot augstskolu padomes. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) jau iepriekš ir paudusi atbalstu skaidras augstākās izglītības institūciju tipoloģijas izveidei, paredzot to stratēģisko specializāciju, kā arī tam, ka tipoloģijas un specializācijas pamatos ir jābūt zinātnē balstītas augstākās izglītības principam. Pēc LJZA domām, tipoloģija un specializācija palīdzēs nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī palīdzēs veicināt izcilību, vienlaicīgi saglabājot pieejamību.
Atklātā vēstule par IZM izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr.702/Lp13)
Sākoties Covid-19 izraisītajai krīzei, Latvijas augstākās izglītības iestādes neizjuta tūlītēju tās ietekmi, tomēr tuvāko gadu laikā, samazinoties augstskolu ienākumiem, var tikt būtiski kavēta augstākās izglītības attīstība. Latvijā ir ierobežots izejvielu un energoresursu apjoms, tāpēc valsts un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai īpaši būtisks ir augsts iedzīvotāju izglītības līmenis. Tas ir priekšnosacījums konkurētspējai globālajā tirgū, kā arī lokālās ekonomiskās stabilitātes instruments – pētījumi liecina, ka iedzīvotāju grupās ar augstāku izglītības līmeni arī ir augstāks legālais atalgojums, no kura valsts budžetā tiek maksāti nodokļi, kā arī zemāks bezdarba līmenis.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
