Getliņu atkritumu poligonā. Foto — LETA.
Kā panākt ekonomikas izaugsmi, vienlaikus neradot tik daudz pārpalikumu, un kā cīnīties ar atkritumiem ilgtspējīgi
Plastmasas piesārņojums — lielo naftas kompāniju rīcības sekas — tagad ir atrodams dziļākajos okeānos, augstākajos kalnos un pat svaigā Antarktikas sniegā. Sintētiskās mikrošķiedras no mūsu paklājiem, dīvāniem, apģērbiem un neskaitāmiem citiem priekšmetiem kļūst par gaisu un ūdeni, nonāk zivīs un citās jūras radībās, medū, alū, pārtikā. Okeānos virpuļo plastmasa. Vairāk nekā astoņi miljoni tonnu plastmasas katru gadu izplūst upēs un ieplūst jūrās.
Daudzviet uz Zemes burtiski līst — vai snieg — plastmasa. Tas kaitē cilvēku veselībai, potenciāli ietekmējot auglību, hormonālo, vielmaiņas un neiroloģisko aktivitāti. Plastmasas dedzināšana veicina gaisa piesārņojumu.