Tiesas Ameriku neglābs, ja prezidents ir gatavs ignorēt to lēmumus
2024. gads ir bijis visai izaicinošs un komplicēts – pagājušo gadu raksturoja nopietni drošības riski un politiskā nenoteiktība. Tomēr globālā izaugsme saglabājās gandrīz 2023. gada līmenī, sasniedzot nedaudz virs 3%. Negaidīti spēcīgu izaugsmi uzrādīja ASV, kamēr Vācija un citas valstis turpināja cīnīties ar strukturālām problēmām. Inflācijas sarukums ļāva aizsākt procentu likmju samazināšanu, kas sniedza spēcīgu atbalstu aktīvu cenām. 2024. gada “supervēlēšanas” daudzās valstīs atnesa valdības maiņas un izteiktas vēlētāju gaidas uz cenu samazināšanu, reformām un lielāku drošību.
Pasaule gatavojas «paredzami neprognozējamā» Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāvēs ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un, iespējams, ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Šķiet, ka Trampa prezidentūra 2025. gada 20. janvārī sāksies brāzmaini. Pasaulei ir atlicis maz laika, lai sagatavotos.
Atskatoties uz līdzšinējo finanšu tirgu sniegumu šogad, galvenais secinājums – šis ir bijis vēl viens ļoti labs, investoriem dāsns gads. Ir bijuši arī satricinājumi, taču lielākoties tik īslaicīgi, ka investors, kurš pārāk cītīgi neseko aktuālajām norisēm tirgos, to ietekmi varēja pat nepamanīt. Kāds solās būt nākamais gads? Izaicinājumu joprojām netrūks, taču pozitīvi ietekmējošie faktori ir spēcīgi, tāpēc pastāv iespēja, ka arī nākamais gads investoriem joprojām būs labvēlīgs.
Inflācija strauji atkāpjas – cenu kāpums Latvijā no 9% šogad saruks līdz 2–2,5% tuvākajos gados. Eiropas Centrālā banka (ECB) vēl septembrī cels likmes, bet nākamā gada aprīlī, kad Eiropā būs mazinājušās bažas par inflācijas noturīgumu un ekonomika būs vāja, likmes sāks sarukt. Dzīves dārdzība un agresīvā monetārā politika bremzē gan pasaules, gan Latvijas ekonomiku. Tomēr vērojamas atšķirības tendencēs gan valstu, gan sektoru starpā. Latvijā investīciju sniegums priecē, kamēr kritums eksportā un vājais privātais patēriņš bremzē ekonomiku. Kopumā secināms, ka Latvijas tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī nākamo gadu izaugsme nesolās būt strauja.
Globālā ekonomika šogad pieaugs par 5,9% salīdzinājumā ar februārī prognozētajiem 5% un 4,3% 2022. gadā. Tādējādi ekonomikas prognozes ir mainījušās pozitīvā virzienā un līdzsvarota atveseļošanās sāksies 2021. gada otrajā pusē, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā Nordic Outlook. Ekonomikas kļuvušas noturīgākas un pielāgošanās stratēģijas ļauj veiksmīgi turpināt darba dzīvi. Lielāks pieprasījums pēc patēriņa precēm ir uzturējis apstrādes rūpniecību, un arī citas ekonomikas nozares ir atradušas jaunus veidus, kā saglabāt aktivitāti pastāvīgu ierobežojumu apstākļos.
Covid-19 pandēmija spēj radīt arī grandiozas izmaiņas globālajā politikā – ļaujot Pekinai apsteigt Vašingtonu cīņā par galvenās superlielvalsts lomu. Martā un
Plūdu piemeklētajā Hjūstonā izsludina nakts komandanta stundu
Par spīti grūtībām Krievijai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai tuvākajā laikā izvairītos no fiskālās krīzes
Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājis spēcīgais pieprasījums pēc viedtelefona "iPhone"
Sešus gadus pēc „Lehman Brothers" sabrukuma pasauli joprojām raksturo stabilitātes trūkums
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
