Piesātinātajā metālapstrādes tirgū RaRe Power konkurē ar augstu kvalitāti un spēju ievērot termiņus
Būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē piektdien, 22.septembrī, panākta vienošanās ar 2024.gada 1.janvāri būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika grafikā paaugstināt līdz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākamo gadu būs 5,57 eiro.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova uzskata, ka JRT ēku Lāčplēša ielā var pabeigt līdz jaunās sezonas sākumam rudenī. Taču tas notiks, ja būvnieks labu juristu vietā noalgos labus finansistus un atrisinās savas problēmas
Nule ar jaunpieņemtiem grozījumiem normatīvajos aktos noticis ilgi gaidīts mēģinājums ierobežot šauras uzņēmumu grupas īstermiņa intereses, kas bloķējušas būvniecības izaugsmi aizvadītajos 10 gados un pēdējā laikā kalpojušas par vienu no iemesliem būvprojektu pārtraukšanai vai kavēšanai. Jaunākais piemērs tam ir jau otrais konflikts starp pasūtītāju Valsts nekustamie īpašumi un Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēju, kas nolīgts pēc līguma pārtraukšanas ar pirmo.
Kamēr ēnu ekonomika būvniecībā griežas ap 30%, publiskās infrastruktūras pasūtītāji nodokļu nomaksu būvuzņēmumu ķēdēs pārbauda tikai tad, ja to darba apjoms pārsniedz 10% no kopējās pasūtījuma vērtības. Vai arī valsts un pašvaldību līdzekļi ieplūst ēnu ekonomikā?
Vairāk skatītāju vietu un īpašās laboratorijās testēta akustika — tāds ir Mežaparka estrādes pārbūves projekts, kura pirmais posms jāpabeidz tieši uz Dziesmusvētkiem nākamvasar. Cik īsti viss maksās, nezina vēl neviens
Leģendārie ielu remonti Rīgā šovasar deldēja ne tikai pilsētnieku nervus, bet arī domes maku — 3,5 miljonus eiro izmaksāja Krišjāņa Valdemāra iela, 2,2 miljonus — Lāčplēša iela. Kāpēc šos pasūtījumus Rīga uztic tikai piecām firmām, divos gados tām sadalot vairāk nekā 20 miljonus eiro? Ir turpina šķetināt ēnu ekonomikas mezglus Rīgas iepirkumos
Sakopta Rīga ir Nila Ušakova vadītās domes lepnums — vairākus gadus galvaspilsētā aktīvi turpinās degradēto teritoriju atdzīvināšana jeb revitalizācija. Taču iepirkumos sadalītie miljoni baro arī ēnu ekonomiku, jo nodokļu nauda nekontrolēti aizplūst būvniecības apakšuzņēmējiem, kuri maksā smieklīgi mazas vidējās algas un paliek arī parādā valstij, liecina Ir pētījums
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
