Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija meitasuzņēmums Unistars jau aptuveni gadu cīnās par iespēju nodot savulaik bez dalības izsolē lietošanā saņemtās radiofrekvences Bite Latvija. Savukārt Satversmes tiesa, pieņemot lēmumu turpināt Unistars lietu par radiofrekvenču tālāk nodošanas tiesībām mutvārdu procesā, apliecina šā jautājuma nozīmīgumu. Tas ļaus vispusīgi izvērtēt Elektronisko sakaru likumā ietvertā regulējuma atbilstību Satversmei, kā arī sniegs iespēju tirgus dalībniekiem, kas savulaik bez izsoles ieguvuši frekvences, cīnīties pret konkurences ierobežojumiem.
Apgalvojums, ka viedtālrunis mūsu rokās, portatīvais dators klēpī vai televizors istabā ir apliecinājums demokrātijai un pilsoniskajai brīvībai, pirmajā mirklī šķiet pārspīlēts. Rakstā centīšos pamatot, kāpēc Latvijas neatkarībai, demokrātiskai iekārtai un ikviena iedzīvotāja brīvībai un labklājībai tik svarīga ir tehnoloģiju attīstība un sabiedrības prasmes un zināšanas tās lietot.
Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no pašlaik nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām. Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, arī medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.
Covid-19 pandēmija piespiedusi mūs mainīt ikdienas dzīves ritmu un ierasto kārtību, arvien vairāk mēs izmantojam tehnoloģijas, lai strādātu, mācītos, iepirktos un saņemtu pakalpojumus attālināti. Būtisks ir jautājums, kā šis sarežģītais laiks ir ietekmējis sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības daļu? Piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šis raksts ne tik daudz ir manis kā autores viedoklis, cik mēģinājums pirmajā pietuvinājumā paskatīties uz to dažādību, kāda pastāv jauno tehnoloģiju pieejamībā un izmantošanā tieši dažādām sociāli mazāk aizsargātām un jūtīgām sabiedrības grupām. Cik labi jaunās informācijas tehnoloģijas, 5G, citi risinājumi, digitālā transformācija kalpo šai sabiedrības daļai Latvijā. Apzinoties, ka šis raksts nepretendē uz dziļa un visaptveroša pētījuma statusu, vēlos tomēr aicināt atbildīgās valsts iestādes, arī tehnoloģiju uzņēmumus pievērst sistēmisku skatu digitālajai transformācijai attiecībā uz sociāli mazāk aizsargātajām cilvēku grupām. Guļ gultā un strādā par kopiraiteri Pērnajā rudenī klau
Klimata pārmaiņas un digitalizāciju var uzskatīt par mūsu laika galvenajiem pārmaiņu virzieniem. Pandēmijas laiks strauji paātrināja procesu digitalizāciju, atstājot vides jautājumus otrajā plānā. Jauni digitālie risinājumi sniedz iespējas attīstīt ilgtspējīgus risinājumus, taču nepieciešama izvērtēta plānošana, lai izmantotu šīs iespējas gudri un radītu vairāk priekšrocību nekā risku.
Gandrīz ikvienam ir gadījies iekļūt pamatīgā sastrēgumā un pukoties par tiem, kas nejēdz izveidot datos balstītu luksoforu signālu maiņu. Tāpat būs daudz cilvēku, kas sapņo par internetā pasūtītu preču piegādi ar dronu, kad no rīta atliek vien attaisīt logu un saņemt kāroto sūtījumu. Labā ziņa ir tā, ka šī nākotne ir tuvāk nekā mums šķiet. Atliek ieviest 5G tīklu.
Pandēmijas laikā mēs redzam, cik nozīmīgu lomu spēlē tieši IKT un telekomunikāciju nozares. Attālināts darbs un mācības, jaunu tiešsaistes pakalpojumu radīšana un nodrošināšana ir radījusi vēl lielāku pieprasījumu pēc ātras un efektīvas datu pārraides. Ik gadu datu patēriņš ierīcēs aug vidēji par 50%, bet šogad šis rādītājs tika sasniegts jau pirmajā pusgadā, pandēmijas pirmā viļņa laikā. Visticamāk, jaunie sabiedrības paradumi, kas transformējušies digitalizācijas paātrinājuma dēļ, neizzudīs. Tāpēc 5G infrastruktūra būs vitāli svarīga ekonomikas restarta laikā.
Pēdējos gados pasaulē ar lielu entuziasmu runā par 5G, tā potenciālo pienesumu tālākam tehnoloģiju progresam, robotizācijai, veselības nozarei utt. Arī Eiropa uzstādījusi mērķi ieviest 5G mobilo sakaru tīklu visās Eiropas Savienības (ES) valstīs līdz 2020. gadam, bet līdz 2025. gadam nodrošināt nepārtrauktu pārklājumu lielākajās pilsētās un pie centrālajām maģistrālēm. Pagājušā gada vidū Latvija bija viena no pirmajām Eiropā un pasaulē, kura ieviesa 5G tīklu. Ir pagājis nedaudz vairāk nekā gads, taču straujš lēciens 5G tehnoloģijas attīstībā nav noticis. Kāpēc tā?
Ja virsraksts mudina domāt, ka šoreiz radusies man radusies vēlme padalīties ar kārtējo sazvērestību teoriju par Covid-19 tēmu, nāksies sagādāt vilšanos. Runa patiesi ir par ķīniešiem, tiesa – gluži cita rakstura ierobežojumiem, savukārt par sazvērestību teoriju esamību vai ieguvējiem un zaudētājiem lai katrs spriež pats.
Nākamie desmit gadi biznesa pasaulē sola klientu apkalpošanu nodot mākslīgā intelekta rokās un paredz, ka cilvēki fiziski satiksies aizvien retāk
Ilgtermiņā 5G tehnoloģija ietekmēs valstu IKP pieaugumu, kas līdz 2035. gadam pieaugs par vairāk nekā trim triljoniem ASV dolāru – šis skaitlis ir vienāds ar Indijas pašreizējo IKP. 5G tehnoloģija ne tikai paver ceļu jaunu nozaru veidošanai, bet arī rada papildu darba vietas. Tiks izveidoti 22 miljoni darba vietu visā pasaulē, no kurām 6 miljoni – Eiropā. Šajā kontekstā Baltijas valstīm, arī Latvijai ir spoža un konkurētspējīga nākotne 5G nozarē.
Pasaules tirgi
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
