Latviešu stāsti 2020. Jūtos pateicīga, ka izvēlējos profesiju veselības aprūpē

  • Mārtiņš Galenieks
  • 06.05.2020
  • IR
Klinta Paegle: «Tik ļoti pietrūkst fizisku pieskārienu bez specapģērba, apskāvienu, muguras noglāstīšanas draugiem un tuviem cilvēkiem.»
Foto — Mārtiņš Galenieks

Klinta Paegle: «Tik ļoti pietrūkst fizisku pieskārienu bez specapģērba, apskāvienu, muguras noglāstīšanas draugiem un tuviem cilvēkiem.» Foto — Mārtiņš Galenieks.

Jauni cilvēki stāsta par to, kas šajā pandēmijas laikā zaudēts un iegūts

Klinta Paegle, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medmāsa

Esmu cilvēks, kam ir augsts risks inficēties. Strādāju medicīnā un katru darbadienu sastopu daudz cilvēku. Par spīti tam, jūtos diezgan droši. Nemaz nerunājot par Covid-19 slimniekiem, ar kuriem strādājot drošības pasākumu līmenis ir ļoti augsts, bet arī satiekot citus pacientus, jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi. Taču tie ir efektīvi tikai tad, ja tos pareizi lieto. 

Ekipējums pēc darba ir jānovelk stingri noteiktā kārtībā, pēc atbrīvošanās no katra elementa jādezinficē rokas. Dažkārt piezogas doma — ja nu kāds no slimnīcas darbiniekiem izklaidības vai noguruma dēļ neievēro protokolu tik rūpīgi un ļauj vīrusam iešmaukt starp mums? Panikā nekrītu, bet tas liek ar vēl lielāku atbildību ievērot sociālo distancēšanos ārpus darba.