Vācu kareivis, virsnieks un krievu armijas kareivis brāļošanās laikā Rīgas frontes sektorā 1917. gadā. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Jau 3. decembrī Vācijas karaspēka Austrumu frontes virspavēlnieka mītnē Brestļitovskā (tagad Bresta Baltkrievijā) sākās sarunas starp Krievijas delegāciju un Centrālo valstu bloka pārstāvjiem Vācijas vadībā. 15. decembrī abas puses parakstīja pamiera līgumu uz 28 dienām, tas stājās spēkā 17. decembrī. Pēc tam sākās miera sarunas. Lielinieki piedāvāja atteikties no aneksijām un reparācijām, ātri atbrīvot okupētās teritorijas, kā arī apspriest tautu pašnoteikšanās tiesības.
13. decembris Saistībā ar gaidāmo vienošanos un jautājumu par tautu pašnoteikšanās tiesībām satraukumu izteica ne tikai Valkā dibinātā Latviešu pagaidu nacionālā padome, bet arī Rīgā esošie latviešu sabiedriskie darbinieki. Rīgas Latviešu Avīze 13. decembrī publicē rakstu, kurā mēģina skaidrot notiekošo bijušajā Krievijas impērijā un to, kādas ir Latvijas nākotnes iespējas. Vistālāk ar pašnoteikšanos no Krievijas impērijā dzīvojošajām tautām esot tikuši somi, jo viņi savulaik pievienoti Krievijai nevis kā guberņa, bet gan kā «atsevišķa valsts» ar savu pārvaldi, un kopīgs esot bijis tikai valdnieks. Pēc cara atsacīšanās no troņa šī vienība esot zudusi.