Aivaram Jakovičam sāp sirds par vietām, kas pazūd vienkārši nolaidības dēļ. Piemēram, Bloka muiža, kas tagad stāv pamesta, aiznaglotiem logiem. Par to Jakovičs apņēmies pacīnīties, rakstīs vēstuli pašvaldībai. Pārgājiena beigās pie viņa pienāk kāda sieviete un sola palīdzēt. Foto — Kristīne Madjare.
Aivars Jakovičs ir tāds kā Rīgas takuzinis. Uz viņa vadītajiem pārgājieniem pa Pārdaugavas muižiņām visvairāk bija sanākuši paši Pārdaugavas iedzīvotāji. Tā ir aktīva atpūta, izglītošanās un sava veida terapija, kas stiprina piederības sajūtu vietai
Centrāltirgus angāru jumti laistās janvāra saulē. Ap stūri laiski, kā pienākas svētdienas rītam, pabāž purnu 10. tramvajs. Tāds vecs, kā spoks ar vienu vienīgu vagonu un galapunktu kaut kur Bišumuižā. Lai arī esmu dzimis un uzaudzis rīdzinieks, šķiet, nekad neesmu tur bijis un pat nevarētu parādīt kartē. Atzvēlies tramvaja cietajā sēdeklī, pēkšņi aizdomājos par to, cik maz patiesībā zinu par savu pilsētu.
Bišumuižas iepazīšana gan jāatliek uz citu reizi. Man jābrauc tikai dažas pieturas līdz Arkādijas parkam. Tur, es jau redzu pa tramvaja logu, aplī ap pusmūža vīru, kurš žestikulēdams kaut ko klāsta, sastājies paprāvs ļaužu pūlītis. Pavisam varētu būt ap piecdesmit, bet cilvēks, kurā visi tik uzmanīgi klausās, ir aktīvists un vēsturnieks Aivars Jakovičs. Viņš būs mūsu gids ekskursijā pa zināmām un mazāk zināmām apkārtnes vietām. Pēdējos apmēram trīs gadus viņa rīkotie Zaļie pārgājieni kļuvuši par tādu kā parādību pilsētas ainavā. Es tādā piedalos otro reizi. Pirms nedēļas apstaigājām muižiņas Zasulaukā un Āgenskalnā, bet tagad pienākusi kārta Torņakalnam. Jakovičs izstrādājis ap 80 dažādu maršrutu informatīvām pastaigām pa Rīgu un tās tuvāko apkaimi.