Foto: Edijs Pālens, LETA
Administratīvi teritoriālā reforma ir viens no valdību veidojošo partiju sarunu tematiem, kas publiski minēts gandrīz visbiežāk. Atsevišķi politiķi ir pauduši viedokli, ka pašvaldību skaits ir jāsamazina un ka to jādara strauji.
Daudzus gadus piedaloties pašvaldību reformu procesā un tagad sekojot tam līdzi, centos izprast, kādi ir piesauktās reformas iemesli un mērķi. Iepriekšējā novadu reforma notika 2009. gadā, un pašvaldību skaits tad tika samazināts no 553 uz 118.
Patlaban no 119 pašvaldībām 58 neatbilst administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam minimālajam novada iedzīvotāju skaitam – 4000. Nominētais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce nesen paziņoja, ka reforma nepieciešama arī tāpēc, ka Latvijā, kur ilgstoši samazinās cilvēku skaits, nevaram atļauties uzturēt nemainīgu vai pat pieaugošu pašvaldību administrāciju. Politiķu ieskatā līdz ar reģionālo reformu ir nepieciešams nodrošināt, lai novadu apvienošana stimulētu ekonomisko attīstību novados, kā arī, lai jauno novadu teritorijas spētu nodrošināt funkcijas, kas noteiktas likumā "Par pašvaldībām".
