Ilustratīvs attēls
Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien biežāk nākas dzirdēt aicinājumus uz dialogu un vēlāk tiem sekojošo vilšanos, ka dialogs tomēr īsti nav sanācis. Tas liek aizdomāties, kāpēc dialogs neizdodas, kāpēc centieni sarunāties, saprasties un sadarboties ar atšķirīgu viedokļu paudējiem ir lemti neveiksmei?
Neveiksmes vai kļūdas?
Neveiksmes komunikācijā nav nekas ārkārtējs. Tā var arī neizdoties kaut vai tamdēļ, ka šajā procesā ir iesaistītas divas puses un ne vienmēr ir iespējams iepriekš paredzēt pilnīgi visus faktorus, kas noteiks tās ‘otras puses’ reakciju. Neveiksmes ir komunikācijas procesa ‘norma’, jo rezultāts ir atkarīgs no iesaistīto pušu saspēles. Taču, ja šādas neveiksmes atkārtojas atkal un atkal, jāsāk domāt vai iemesls tomēr nav kādas sistemātiskas kļūdas, kas šo saspēli traucē vai pat nepieļauj. Par kļūdām signalizē neveiksmes, kas spītīgi atkārtojas atkal un atkal. Sistemātisku kļūdu pamatā visbiežāk ir nepilnīga izpratne par komunikācijas norisi, šī procesa pārlieka vienkāršošana.
