Madara Stare. Publicitātes foto
Ražošana ir viens no Latvijas tautsaimniecības balstiem. Pārstāvu farmācijas nozari, kura sen vairs nav vecmodīga, taču prasīga un atbildīga. Farmācijā katra kļūda var maksāt dzīvības. Kā tajā nonācu un ko varu ieteikt jauniem cilvēkiem karjeras izvēlē? Ja tiek dota iespēja, izmantojiet to.
Pirms desmit gadiem, kad saņēmu savu ķīmijas bakalaura grādu, man bija izvēle – aizbraukt un veikt pētniecisko darbu Zviedrijā vai palikt Latvijā un darīt kaut ko praktisku. Paliku Latvijā, jo, manuprāt, aizbraukt var jebkurā brīdī. Vēlējos savu dzīves pamatu ielikt tepat. Liela daļa brauc prom ar abstraktām cerībām par veiksmīgāku dzīvi, labāk apmaksātu darbu un plašākām iespējām. Diemžēl viņiem nākas sastapties ar skaudro realitāti, ka ir jāpieliek nopietnas pūles, lai vispār noturētos virs ūdens.
Latvijā ir ierasts daudz kritizēt dzīvi un iespējas šeit, bet mūsu valsts tomēr ir funkcionāla, nodrošinot tiesības un iespējas saviem pilsoņiem, tādēļ ieteiktu jaunajiem profesionāļiem sākt būvēt dzīvi tepat. Ir jāpieņem izaicinājumi, jābūt gataviem ieguldīt spēkus, izmantot iespējas mācīties, attīstīties un dot sev laiku izaugsmei. Vismaz man tā izrādījās ļoti pareiza izvēle.
Kad pieteicos uzņēmuma Grindeks farmācijas tehnologa amatam, par gatavo zāļu ražošanu nezināju pilnīgi neko. Vēlāk sapratu, ka tas ir normāli, jo tādi uzņēmumi kā Grindeks attīsta speciālistus paši, ar pieredzi, kuras nav augstskolām. Arī tagad, atlasot cilvēkus savai komandai, mazāk skatos uz CV, bet vairāk uz cilvēka rakstura īpašībām, interesi un gatavību strādāt – pārējo iemācīsim.
Ko nozīmē būt vadītājam?
Piesakoties amatam, atcerējos pasniedzēja vārdus: “Kad no speciālista kļūst par vadītāju, komanda zaudē labu speciālistu un iegūst sliktu vadītāju.” Nebiju plānojusi kļūt par vadītāju 32 gadu vecumā, taču pieņēmu šo izaicinājumu, jo man bija vīzija, ko var darīt citādi, kas jāattīsta. Godīgi sakot, ja redzētu, ka ir labāki kandidāti šim amatam komandas vadīšanai, mierīgi paliktu speciālista pozīcijā, jo būt par tehnologu man ļoti patika. Savam darbam redzēju jēgu un nozīmīgumu.
Atskatoties uz atlases procesu un darbu norisi tagad, varu teikt, ka nejūtu pretestību tādēļ, ka esmu jaunāka par daudziem padotajiem vai esmu sieviete. Uzņēmumā skatās nevis uz stereotipiem, bet uz cilvēku un viņa darbiem. Un tas ir vēl viens padoms jaunajiem profesionāļiem: ja cītīgi strādāsiet un pierādīsiet savas spējas, būs iespēja sasniegt karjeras virsotnes un, iespējams, ātrāk nekā sagaidāt. Esmu piemērs, ka ar apņēmību, iedziļināšanos procesos, ļaujoties šķietami nesasniedzamiem izaicinājumiem un neatlaidību var kļūt ne tikai par zinošu profesionāli, bet arī vadītāju.
Nodaļas vadītājs ir kā līme, kas tur kopā komandas cilvēkus un procesu norisi. Fonā ir jābūt savstarpējai uzticībai un cieņai, ko var izveidot tikai kopīgā darba pieredzē un klātesot. Var teikt, ka vadītājs pilda kompasa funkciju, nodrošinot, ka katrs darbinieks zina savu lomu un uzdevumu, kā to paveikt, kāds rezultāts jāsasniedz un palīdz ceļā uz kopīgo mērķi. No sirds vēlos, lai mūsu valstiskais kompass norādītu pareizāko virzienu, kas palīdzētu attīstīties gan zinātnei, gan ražošanai, sniedzot lielāku atbalstu.
Kāpēc farmācijā nekas nenotiek ātri?
Farmācija ir specifiska nozare, jo no lēmumu pieņemšanas līdz pirmajiem rezultātiem ir ļoti garš ceļš. Īsākais laiks, lai nonāktu no gatavās zāļu formas izstrādes līdz komercražošanai, ir divi līdz trīs gadi. Ja runājam par oriģinālproduktiem, kur nāk klāt klīniskie pētījumi, stabilitātes datu ievākšana un daudz citu darbu, var aiziet līdz pat desmit gadiem.
Nedaudz apbēdina, ka viens no galvenajiem ražošanas attīstības šķēršļiem ir pārmērīgs birokrātiskais slogs. Daudzi standarti ir novecojuši, procesi un dokumenti, kas pastāv valsts iestādēs, ir tikai tādēļ, ka tā sen jau bijis un nevienam nav ienācis prātā to modernizēt.
Taču, lai cik būtu bijis smags laiks, ko visi pārdzīvojām – Covid-19 pandēmija, tas mums devis to, ko ļoti vajadzēja jau sen – digitālos risinājumus, kas ir saglabājušies un pašlaik ļauj taupīt resursus.
Skats nākotnē
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ziņojumu par ārējo tirdzniecību, pērn farmācijas produkti bija viena no Latvijas eksporta Top 10 preču grupām. 2024. gadā Latvijas uzņēmumi eksportēja farmācijas preces 646 milj. eiro vērtībā, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Arī mēs, Grindeks, strauji attīstāmies un ticam, ka rezultāti nebūs ilgi jāgaida. Patlaban aktīvi strādājam, lai attīstītos Eiropā, bet aktīvs darbs norit arī Kanādā un ASV.
Šis vēlreiz apliecina, ka Latvijā jaunie profesionāļi var sasniegt tiešām daudz, jo mums ir cilvēki ar vīziju, ar labām idejām, vēlmi īstenot kaut ko jēgpilnu un sabiedrībai noderīgu.
Autore ir Grindeks ražošanas departamenta gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas vadītāja
