Jau kādu laiku dzird runas par «postdemokrātijas» laikmetu. Tendences pasaulē satrauc un liek rīkoties
Tehnokrātija, pieaugošs autoritārisms un populisms ir vērojams dažādās pasaules valstīs, starp kurām redzam arī pasaules visnobriedušākās demokrātijas. Alternatīvu paradigmu nav daudz, tāpēc «postdemokrātijas» iestāšanās nozīmētu atgriezties realitātē, kuru gadu desmitu vai pat simtu garumā esam centušies atstāt pagātnē. Īsāk sakot, izvēle ir starp «postdemokrātiju» un «funkcionējošu demokrātiju». Izvēlēsimies pēdējo.
Pilsoņi ir apjukuši - viņi zina, ko nevēlas, reizēm savu noraidošo attieksmi paužot sparīgos un pat vardarbīgos protestos, taču daudz mazāka ir skaidrība par to, kādu nākotni viņi vēlas un kā to sasniegt. Konflikts starp tirgus ekonomiku un demokrātiju bieži tiek vainots šajās bažās. Kā gan šis principā veselīgais attiecību pāris ir kļuvis par sociālās spriedzes avotu?