Raksta autors Aivars Gribusts. Publicitātes foto
Ar izglītību Latvijā un arī citur pasaulē šobrīd ir tā. Saprotam, ka tradicionālā skološanās sistēma sevi ir izsmēlusi un strauji tuvojamies dziļai krīzei, ja vien nespēsim ātri reaģēt uz arvien jauniem izaicinājumiem. Vai fizikas, datorikas, robotikas, dizaina un tehnoloģiju, vēl daudzu mācību priekšmetu skolotāju trūkums nav skaidrs signāls? Tai pat laikā vērojama tāda kā bezdarbīga mīņāšanās, gaidot vērienīgas reformas kaut kur “no augšas.” Šis gads izglītības nozarē bijis izaicinājumiem pilns, daudzi lēmumi atkal atlikti, attālinot mūs no reālām pārmaiņām skolā valstiskā līmenī.
Tomēr skaidrs, ka inovācijām izglītības nozarē jābūt vērstām uz to, kā mainīt pašu mācību procesu. Citiem vārdiem sakot, – ko un kā mācāmies? Un te atslēgas figūra nav vis kāds abstrakts, birokrātisks aparāts vai procedūru kopums, bet gan konkrēti cilvēki. Skolotāji.
