Politikas teorētiķi norāda, ka konstitūciju pārrakstīšanas viļņus rada dramatiski notikumi - revolūcijas, impēriju sabrukumi vai ekonomiskas krīzes. Uz šāda viļņa pēc Pirmā pasaules kara tapa arī Latvijas Satversme
Savukārt nesenā Satversmes preambulas pieņemšana sakrita ar ekonomiskās krīzes un tai sekojošās fiskālās politikas radītu saviļņojumu. Vairākās valstīs, piemēram, Islandē un Skotijā, izveidojās «konstitucionāls moments», tas ir, politiska iespēja rakstīt vai pārrakstīt konstitūcijas kā sociālus līgumus starp tautu un valsti. Tā kā ekonomiskā krīze radīja arī reprezentatīvās demokrātijas leģitimitātes krīzi, Islandē izskanēja prasība konstitucionālo momentu demokratizēt, tas ir, uzticēt konstitūcijas rakstīšanu tautai, nevis tās priekšstāvjiem. Skanot pannām un kastroļiem, 2009.gadā islandieši pārliecināja parlamentu sākt sarežģītu un unikālu, taču sasteigtu konstitūcijas pārrakstīšanas procesu. Tā rezultāts tika nogremdēts, jo politiskās un ekonomiskās intereses izrādījās labāk organizētas par tautas gribu. Arī Skotijā aizvien pieaugošā neapmierinātība ar tirgus interešu dominēšanu sociālajā un politiskajā telpā daudziem šķiet labs brīdis, lai aicinātu uz tautas konstitūcijas radīšanu, neraugoties uz to, kāds varētu būt septembrī plānotā neatkarības referenduma iznākums. Dzejnieks un aktīvists Anguss Rīds apceļo Skotiju ar dzejoli, kurā aicina cilvēkus domāt par konstitūcijas kā sociāla līguma pamatprincipiem.