Gunārs Kosojs. Publicitātes foto.
TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā “Origo” izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.
Pagaidu infrastruktūrās tiek izmantoti dažādi materiāli, un katram no tiem ir savas priekšrocības, kuru izvērtējums veicams atbilstoši konkrētajai vajadzībai. Kompozītmateriāli šodien kļūst par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem – tie ir viegli, izturīgi un nepakļaujas agresīviem un mainīgiem laikapstākļiem. Līdzās tiem pārvietojamās konstrukcijās tiek izmantots arī koks, metāls un alumīnijs.
Arī Latvijā redzam dažādas pieejas. Piemēram, Salacgrīvas pagaidu tilts pār Salacu ir būvēts no metāla konstrukcijas, kas ļauj ātri nodrošināt satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Kompozītmateriālu izmantošana pagaidu infrastruktūrā Latvijā diemžēl vēl nav tik ierasta prakse kā citviet pasaulē. Pagaidām tos vairāk izmanto ilgtermiņa risinājumos kā, piemēram, nesen uzbūvētajā gājēju tiltā Ķekavā vai Jūrmalas dzelzceļa stacijas “Asari” perona konstrukcijā. Savukārt pasaulē kompozītmateriāli jau kļuvuši par plaši pielietotu izvēli pagaidu tiltu būvniecībā, īpaši militāros un katastrofu seku likvidēšanas gadījumos, kur būtiska ir ātra uzstādīšana, izturība un spēja kalpot gadiem, pat ja risinājums sākotnēji paredzēts tikai īstermiņam.
Materiālu izvēlei ir tieša ietekme arī uz izmaksām. Īstermiņā koks bieži ir lētākais risinājums, jo to var ātri ievest un uzmontēt. Tomēr, ja pagaidu infrastruktūra kalpo vairākus gadus, koka konstrukcijas prasa regulāru uzturēšanu un remontu. Turpretī izturīgāki materiāli – metāls, betons vai kompozītmateriāli – sākotnēji var prasīt nedaudz lielāku ieguldījumu, bet ilgtermiņā tie samazina uzturēšanas izmaksas un nodrošina lielāku drošību mainīgos laikapstākļos.
Jāņem vērā vēl kāds aspekts – darbu kavēšanās un citu neparedzētu apstākļu dēļ pagaidu infrastruktūras risinājumiem nereti nākas kalpot ilgāk, nekā sākotnēji iecerēts. Realitātē īslaicīgas konstrukcijas kļūst par pastāvīgu ikdienas daļu, līdz ar to materiālu noturība Latvijas klimatā ar atkušņiem, salu un mitrumu ir kritiski svarīga.
Materiālu izvēle nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā nosaka, vai risinājums kalpos mēnešus vai gadus, cik drošs tas būs un cik izmaksās tā uzturēšana. Īstermiņā lētākais risinājums bieži kļūst par dārgāko ilgtermiņā, jo pieaug uzturēšanas un drošības izmaksas, tāpēc ir svarīgi izvērtēt materiālu ilgmūžību, noturību pret klimatiskajiem apstākļiem un kopējās dzīves cikla izmaksas, lai pagaidu infrastruktūra kļūtu par drošu un ilgtspējīgu ieguldījumu.
Autors ir Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas vadītājs.