Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

  • Lauris Borodovskis
  • 16.09.2025.
Lauris Borodovskis. Publicitātes foto.

Lauris Borodovskis. Publicitātes foto.

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Līdzās kriptovalūtām, viena no visstraujāk augošajām nozarēm ir reālās pasaules aktīvu tokenizācija (Real World Asset Tokenization jeb RWA), kas būtiski pārveido pieeju kapitāla tirgiem. Jāatzīmē, ka RWA tirgū pasaulē ienāk tādi finanšu giganti kā J.P.Morgan, BlackRock u.c..

Un Latvijai ir unikāla iespēja kļūt par vienu no šīs digitālās revolūcijas līderēm Eiropā – ja vien mēs rīkosimies tagad.

Kas ir tokenizācija un kāpēc tas ir svarīgi?

Tokenizācija ir process, kur reāli aktīvi – piemēram, nekustamais īpašums, uzņēmumu kapitāldaļas, lauksaimniecības zeme vai pat meži – tiek digitalizēti un sadalīti mazos, pārvedamos “tokenos”. Šie tokeni pārstāv īpašumtiesības vai citas tiesības uz konkrētu aktīvu vai finanšu instrumentu, padarot investīcijas pieejamas plašākam cilvēku lokam.

Šī pieeja padara kapitāla tirgu iekļaujošāku arī mazajiem investoriem un uzņēmumiem, efektīvāku – automatizējot procesus un samazinot izmaksas, likvīdāku – aktīvi kļūst brīvāk tirgojami, caurspīdīgāku un drošāku – pateicoties blokķēdes infrastruktūrai.

Kāds ir ieguvums Latvijai?

Ārvalstu investīciju piesaiste

Specifiska un progresīva likumdošana tokenizācijas jomā ļautu Latvijai kļūt par “vārtiem uz Eiropu” šajā tirgū. Ja mēs atvieglotu fondu un aktīvu pārvaldītāju iespējas veidot tokenizācijas projektus Latvijā, tas nozīmētu jaunas augsti kvalificētas darba vietas, kapitāla plūsmu caur Latvijas jurisdikciju, nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Tādējādi mēs nostiprinātu savu pozīciju līdzās Šveicei, Luksemburgai, Singapūrai u.c. valstīm, kas jau cīnās par dominanci šajā tirgū.

Inovāciju un reputācijas veidošana

Latvijai ir iespēja kļūt par tehnoloģiski progresīvu valsti, kas ne tikai piesaista kapitālu, bet arī demonstrē digitālās kompetences un regulatīvo spēju būt līdere nākotnes finanšu tirgos. Tas palīdzēs veidot arī jaunuzņēmumu ekosistēmu un veicināt starptautiskus sadarbības projektus.

Reāls pienesums Latvijas ekonomikā

Nekustamā īpašuma tokenizācija ļaus piesaistīt globālos investorus Latvijas īpašumiem un renovācijām bez pārmērīgas birokrātijas. Būtiska ir kadastra un domājamo daļu tokenizācija – līdzīgi kā Dubaja, Latvija var uzsākt aktīvu tokenizēšanu, padarot īpašumtiesības vienkāršākas, pieejamākas un investīcijām atvērtākas. Uzņēmumu reģistra digitālā transformācija būtiski samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un veicinātu dinamisku īpašnieku reģistrācijas sistēmu.

Šāda pieeja palīdzētu arī valsts attīstības instrumentiem, piemēram, ALTUM, daudz efektīvāk piesaistīt un sadalīt finansējumu.

Vai tokenizācija ir droša?

Tokenizācija nenozīmē deregulāciju – tieši otrādi. Tā piedāvā pārredzamu, izsekojamu un programmējamu finanšu plūsmu, kur iespējams efektīvi ierobežot, piemēram, sankcionētu personu piekļuvi vai automatizēt atbilstības pārbaudes. Šī sistēma ir drošāka nekā tradicionālās finanšu aprites formas, kur nauda bieži “pazūd” birokrātiskā labirintā vai caur komercbankām.

Vai mēs spēsim būt drosmīgi?

Likumdošanas iniciatīvas tokenizācijas jomā nav tikai tehnoloģisks solis – tās ir valsts stratēģiska izvēle. Tā ir iespēja būt starptautiskas finanšu plūsmas centrā, būt pievilcīgiem globālajiem spēlētājiem un attīstīt savas tautsaimniecības dzīvotspēju ilgtermiņā.

Latvijai ir nepieciešama drosme rīkoties. Mēs varam būt nākamie, kas veido digitālo kapitāla tirgu un izvirzās vadībā Eiropā.

 Autors ir UPWOOD, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas pārstāvis.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Viedoklis Kārlis Purgailis

Cenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču iemesls priekam ir maldinošs – šis kritums ir sezonāls, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pat ar šī gada sākumu, vērojams būtisks cenu pieaugums.