Nauris Kļava. Publicitātes foto.
Mākslīgais intelekts (MI) šobrīd ir viens no biežāk pieminētajiem vārdu savienojumiem gan biznesa vidē, gan sabiedriskajā telpā. Solījumi par jauniem risinājumiem un produktivitātes lēcieniem mijas ar brīdinājumiem par darba vietu zaudēšanu un cilvēka lomas samazināšanos darba procesos. Vairāki starptautiski EY pētījumi rāda, ka līdzās entuziasmam pieaug arī nogurums, skepses pazīmes un šaubas par vadītāju spējām virzīt pārmaiņas.
Aptuveni puse aptaujāto vadītāju visā pasaulē atzīst: viņu organizācijās parādās “MI nogurums”. Tas nozīmē, ka darbiniekiem arvien grūtāk ir sekot līdzi straujajam inovāciju vilnim. Daļa ar aizrautību metas izmēģināt jaunus rīkus, bet citi ātri vien nogurst no informācijas pārbagātības un intensīvās mācīšanās. Rezultātā pieaug vajadzība pēc MI pratības gan uzņēmumos, gan arī izglītības sistēmā. Latvijā tas ir īpaši aktuāli – mūsu mazā tirgus un ierobežoto resursu dēļ konkurētspēja nākotnē būs tieši atkarīga no spējas gudri integrēt tehnoloģijas.
EY pētījums “Work Reimagined” rāda: tehnoloģiju nozarē MI izmanto jau 90 % uzņēmumu, kamēr publiskais sektors ievērojami atpaliek (60 %). Tikmēr ģeneratīvā MI izplatība gada laikā pieaugusi no 22 % līdz 75 %. To spilgti redzam arī sociālajos tīklos – arvien vairāk satura top ar MI palīdzību, taču tā kvalitāte ne vienmēr tur līdzi.
Uzticības pārbaude
Kopumā uzņēmumu plāni attiecībā uz MI atspoguļo ticību progresam. EY “AI Pulse” pētījums ASV parāda, ka organizācijas, kas MI attīstībā iegulda vismaz 5 % no budžeta, gūst lielāku atdevi nekā tās, kas aprobežojas ar mazākām investīcijām. Lielākā daļa projektu saistīti ar kiberdrošības stiprināšanu, darbības procesu efektivitāti, darbinieku produktivitāti un inovāciju veicināšanu.
Taču rādītāji izgaismo arī problēmas: 65 % uzņēmumu atzīst, ka lielākais šķērslis ir darbinieku motivācijas un prasmju trūkums. Īpaši satraucošs ir fakts, ka apmēram puse vadītāju atzīst – entuziasms par MI integrāciju uzņēmumos mazinās. Vēl vairāk, 54 % vadītāju norāda, ka tas liek viņiem šaubīties par savām spējām pilnvērtīgi pildīt līdera pienākumus. Tas skaidri apliecina: MI nav tikai tehnoloģisks izaicinājums, bet arī nopietns psiholoģisks pārbaudījums visos organizācijas līmeņos. Nogurt var ne tikai darbinieki, kas lasa virsrakstus par darba vietu aizstāšanu ar algoritmiem, bet arī vadītāji, kuriem jāuzņemas atbildība par pārmaiņu vadību.
Juridiskās vides spiediens
MI attīstība vairs nav tikai tehnoloģiju jautājums – to aizvien vairāk ietekmē likumdošana. Šogad spēkā stājās pirmās Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta normas, kas ievieš gan aizliegumus, gan regulējumu MI jomā. Tas liek uzņēmumiem aktīvāk pievērsties atbildīgas un juridiski korektas MI prakses ieviešanai – to atzīst trīs no pieciem uzņēmumu vadītājiem, kas investē MI risinājumos.
Vienlaikus pieaug gadījumu skaits, kad MI izmantošana rada datu aizsardzības vai normatīvās atbilstības problēmas. Sensitīvi dati – personīga informācija, komercnoslēpumi u.c. – nereti tiek ievadīti MI sistēmās. Atšķirībā no cilvēka atmiņas, MI “aizmirst” nespēj, un tas rada riskus pārkāpt gan GDPR, gan ES Mākslīgā intelekta aktu.
Arvien svarīgāki kļūst arī iekšējie kontroles mehānismi: kā organizācijas regulē piekļuvi datiem, kas tiek nodoti MI programmām? EY “Banking Barometer” aptauja Šveicē rāda, ka tieši datu aizsardzība un ētiska tehnoloģiju izmantošana šobrīd rada lielāko satraukumu finanšu nozarē. Arī Latvijas uzņēmumiem tas būs neizbēgams pārbaudījums, veidojot skaidras sistēmas, lai kontrolētu, kā un kādi dati nonāk MI rīkos.
Ieguldījumi cilvēkos ir noteicošie
MI ieviešana rada gan riskus, gan iespējas, bet galvenais resurss joprojām ir cilvēks. 59 % vadītāju uzsver, ka darbinieku apmācības ir priekšnoteikums veiksmīgai MI integrācijai. EY globāli šim mērķim ik gadu iegulda aptuveni 400 miljonus dolāru, un jau 83 % darbinieku ir pabeiguši MI mācības.
Taču ar mācībām vien nepietiek. Komandu zināšanas un pieredze, kas gadu gaitā uzkrāta, nav vienkārši ielādējama MI sistēmās kā digitāla datubāze. Tāpēc lielais izaicinājums ir iemācīties šo pieredzi pārnest jaunā digitālā vidē, kur MI kalpo kā sabiedrotais, nevis aizstājējs.
Līdzība ar pašbraucošajām automašīnām šeit ir ļoti precīza: tehnoloģija spēj arvien drošāk manevrēt pati, bet cilvēkam vienmēr jābūt gatavam pārņemt vadību. Tieši šī sadarbība starp cilvēku un MI noteiks, vai ieguldījumi atmaksāsies.
Mākslīgais intelekts pats par sevi nav ne drauds, ne pestītājs. Izšķirošs būs tas, vai spēsim gudri izmantot tā potenciālu, pārvērst zināšanas un pieredzi praktiskās inovācijās un vienlaikus saglabāt atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Nākotnes sacensība nebūs starp cilvēkiem un tehnoloģijām, bet starp tiem, kuri pratīs sadarboties ar MI, un tiem, kuri paliks malā.
Autors ir EY partneris Baltijas valstīs.