Komponists Raimonds Pauls savulaik kopā ar Kultūras sakaru komitejas pārstāvi Austrālijā tikās ar trimdas tautiešiem. Foto: Edijs Pālens, LETA
Lasot žurnāla Ir rakstus par latviešu inteliģences braucieniem uz ārzemēm un saskarsmi ar VDK, likās, ka būtu jāapgaismo arī šo kultūras sakaru cita puse. Šajā sakarībā vēlos atstāstīt notikumus, kas risinājās Sidnejā un Adelaidē, Austrālijā, jau tālajā 1976. gadā saistībā ar komponista Raimonda Paula un VDK darbinieka un Kultūras komitejas vadītāja Žaņa Zakenfelda vizīti Austrālijā. Viņi apciemoja Austrāliju, Jaunzēlandi un Papua Jaungvineju 18 cilvēku tūristu grupā no PSRS, kurā bija vēl divi latvieši - Jānis Vējš, tolaik PSRS Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta sektora vadītājs, un Zenta Ērgle, projektu arhitekte sabiedriskiem centriem un bērnu grāmatu autore.
Tas bija laiks, kad trimdas latviešu vadību sāka jau pārņemt otrās paaudzes “trimdinieki”, kuri bija izglītoti Rietumos un kuri nebija asimilējušies vietējā sabiedrībā. Viņi sāka aktīvāk attīstīt pretpadomju aktivitātes un atgādināt Rietumos, ka Baltijas valstis kādreiz bija neatkarīgas, ka tās ir okupētas un ka daudzas Rietumu valstis, ieskaitot tolaik Austrāliju, arvien juridiski (de jure) neatzīst šo okupāciju. Trimdas latviešu esamība un to aktivitātes, gan politiskas, gan kultūras, tika cilvēkiem Latvijā dažādos veidos atgādinātas – caur vēstulēm, braucieniem uz Latviju, radio raidījumiem un pat caur Čikāgas piecīšu un Ilmāra Dzeņa dziesmām.
