Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Katram darbiniekam ik gadu pienākas apmaksāts atvaļinājums četru nedēļu garumā, un parasti tas tiek izmantots, dalot to vairākās daļās. Tomēr nereti šādi dalīts atvaļinājums neļauj pilnībā “atslēgties” no domām un raizēm par darba pienākumiem, sevišķi, ja iepriekš ir bijis intensīvs periods, aizvadīts darbs pie kāda liela projekta u.tml. Starptautiski pētījumi atklāj, ka, pandēmijas laikā strādājot no mājām, cilvēki ir strādājuši garākas stundas. Daudzus strādāšana no mājām ir nogurdinājusi vairāk nekā darbs birojā, jo ir bijis sarežģīti ievērot robežas starp darbu un privāto dzīvi. Uzskatu, ka tagad darba ņēmējiem vairāk nekā jebkad ir nepieciešams apsvērt četru nedēļu nepārtrauktu atvaļinājumu, taču, ko darīt, lai tas nebūtu izaicinājums gan darba ņēmējam, gan darba devējam?
