Ilustratīvs attēls.
Lai arī zinātnes politikas pētnieku vidū ir aktīvas diskusijas par to, kā labāk mērīt dažādas pētnieku veikuma nianses, Latvijas Universitātes strīds ar Dr. Uģi Gruntmani ir par pašiem vienkāršākajiem rādītājiem. Zinātnes vērtētāju vidū par tiem domstarpību nav. Dr. Gruntmaņa rezultāti ir reprezentatīvāki.
Abas puses atsaucas uz Hirša indeksu. Tas ir labs un bieži lietots rādītājs, kas ļauj "uz ātro" novērtēt zinātnieka veikumu - cik daudz publicējies un vai darbus citi atzīst par vērtīgiem un lieto (citē). Netieši indekss rāda, cik kvalitatīvos (prasīgos) žurnālos zinātnieks spēj publicēties - raksti labākos žurnālos tiek citēti biežāk.
"Augsts" Hirša indekss katrā zinātnes jomā būs citādāks, jo atšķiras publicēšanās biežumi. Bioloģijā var publicēt pa rakstam mēnesī, aprakstot nelielus sasniegumus. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs var būt 2-3 raksti gadā, jo pētījumi laikietilpīgāki. Tomēr Hirša indeksa vērtības 1, 2 vai 3 nav ievērojamas nevienā zinātnes jomā.
