Vladislava Marāne. Publicitātes foto
Katrs eiro, ko Latvija iegulda inovatīvajos medikamentos, sabiedrībai rada vairāk nekā 10 eiro sociālekonomisko ieguvumu. Tomēr joprojām esam vienā no pēdējām vietām Eiropā jaunu medikamentu pieejamībā. Kaut arī veselības nozare pēdējos gados uz papīra ir bijusi prioritāte, priekšvēlēšanu posms ir laiks, kad no vārdiem beidzot pāriet uz darbim, lai kaut nedaudz tuvotos Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem veselības aprūpē.
Medikamenti, kas glābj dzīvības
Veselības aprūpe Eiropā saskaras ar aizvien lielākiem izaicinājumiem. Sabiedrības novecošana, pieaugošais hronisko slimību slogs un ilgstošs fiskālais spiediens uz veselības aprūpes sistēmām apgrūtina to spēju nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo aprūpi. Vienlaikus pacientu iespējas saņemt mūsdienīgu ārstēšanu, kas glābj dzīvības un būtiski uzlabo dzīves kvalitāti, pēdējās desmitgadēs ir ļoti attīstījušās. Slimības, kas agrāk bija nāvējošas, šodien varam saukt par hroniskām. Piemēram, mirstība no visiem vēža veidiem kopš 1991. gada ir samazinājusies par 21 %, nāves gadījumu skaits no kardiovaskulārajām slimībām ES laikā no 2000. līdz 2012. gadam samazinājies par 37 %, un no 15 miljoniem pacientu Eiropā, kuriem ir hepatīts C, 95 % var pilnībā izārstēt ar 8–12 nedēļas ilgu ārstēšanas kursu.
