
Jānis Abāšins. Publicitātes foto.
Nenoliedzami pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju finanšu pratība ir būtiski augusi. To veicinājusi gan personīgi, dzīvē iegūti “puni”, kad dabas stihijas apskādējušas īpašumu vai kaimiņam esam nopludinājuši dzīvokli, gan nu jau 13 gadus notiekošā Finanšu pratības nedēļa un masu mediju sniegtā informācija. Tomēr ir vairāki signāli, kas liecina, ka nebūt neesam sasnieguši finišu.
To apstiprina vairāki pētījumi. Latvijas Bankas pēdējais veiktais Finanšu pratības indekss rāda, ka finanšu pratības līmeņa pieaugums ir apstājies un tas palicis nemainīgs, bet dažās jomās pat samazinājies[1], cita aptauja liecina, 9. klašu meitenēm ir krietni zemāka finanšu pratība nekā zēniem[2], savukārt LU pētnieki brīdina, ka Latvijā finanšu pratība joprojām ir zemākā no Baltijas valstīm.[3] Turklāt runājot par finanšu pratību, uzsvars parasti tiek likts uz uzkrājumiem, kredītiem vai ieguldījumiem, taču nozīmīga tās sastāvdaļa ir arī apdrošināšana, kas paliek ēnā. Tas ir būtisks trūkums, jo bez izpratnes par apdrošināšanu finanšu pratība ir nepilnīga.
Lai gan apdrošināšana līdzīgi kā uzkrājumi rada drošības spilvenu, kas ļauj saglabāt ģimenes finansiālo stabilitāti pat vissmagākajos dzīves brīžos, daļā sabiedrības joprojām dominē uzskats, ka ir jāiegādājas tikai obligātā OCTA polise, bet viss pārējais ir “luksuss”, ko var atļauties tikai turīgākie. Šāda attieksme bremzē gan individuālu drošību, gan visas sabiedrības ekonomisko noturību. Neviens no mums nav pasargāts no slimībām, negadījumiem, īpašuma bojājumiem vai ienākumu zaudēšanas, tagad arī no klimata pārmaiņu radītajiem riskiem. Tieši apdrošināšana ir instruments, kas ļauj šādus riskus pārvaldīt.
Dati rāda, ka Latvijā apdrošināšanas tirgus joprojām ievērojami atpaliek no lielākās daļas Eiropas Savienības valstu. Viens no rādītājiem, kas par to liecina, ir apdrošināšanas izplatība jeb parakstīto prēmiju attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Kamēr Latvijā apdrošināšanas tirgus veido nedaudz virs 2 % no IKP, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka Igaunijā tas ir virs 3 %, Austrijā – virs 4 %, Vācijā – virs 5 %, bet Zviedrijā pat pārsniedz 10 %.[4]
Piemēram, Latvijā salīdzinoši lielu daļu, t.i. ap 40 % apdrošināšanas prēmiju veido transportlīdzekļu apdrošināšana - OCTA un KASKO, no kurām pirmā ir obligāta un no tās nav iespējams izvairīties. Attīstītākajās ES valstīs daudz lielāku daļu nekā pie mums sastāda īpašumu apdrošināšana, jo mājokļa apdrošināšana pret ugunsgrēku, plūdiem un citiem riskiem ir gandrīz universāla prakse. Neskatoties uz to, ka lielākajai daļai iedzīvotāju lielākā dzīves investīcija ir mājoklis, daudzos gadījumos tas nav apdrošināts vai ir apdrošināts tikai minimāli. Latvijā aptuveni puse mājokļu joprojām ir bez jebkādas apdrošināšanas un tam noteikti būtu jāmainās.
Pārāk maz domājam arī par to, kā pasargāt ģimeni gadījumā, ja zaudēsim spēju gūt ienākumus vai priekšlaicīgi aiziesim no dzīves. Rietumeiropā dzīvības apdrošināšana ir ikdienas norma, un tā veido ap 50-60 % no apdrošināšanas tirgus, kamēr Latvijā vien aptuveni piekto daļu.
Lai sabiedrībā veidotos labāka izpratne par apdrošināšanu, liels darbs vēl darāms gan visiem tirgus dalībniekiem, gan mums kā nozari pārstāvošajai asociācijai. Tomēr to nevajadzētu atstāt tikai tirgus ziņā, nepieciešama arī valsts iesaiste. Līdzīgi kā tiek skaidrota uzkrājumu nozīme, piemēram, pensiju 2. un 3. līmenī, būtu plašāk jāskaidro arī ieguvumi no ieguldījumiem apdrošināšanā.
Tāpat lielāka uzmanība ir jāpievērš bērnu izglītošanai, skolu programmās iekļaujot zināšanas par apdrošināšanas pamatprincipiem. Skolēniem būtu jāapgūst, kāpēc nepieciešama OCTA, kā darbojas veselības vai dzīvības apdrošināšana un kādi ir to ieguvumi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) ir izstrādājusi mācību materiālu “Pirmie soļi apdrošināšanā”, kuru skolas ir aicinātas brīvi izmantot.
LAA uzskata, ka šī ir sabiedrībai svarīga tēma, tāpēc šogad esam īstenojuši izglītojošu kampaņu par dažādiem apdrošināšanas veidiem. Tās ietvaros sagatavotas deviņas ceļa kartes, vienkāršā valodā skaidrojot katra apdrošināšanas veida dažādas nianses, izmantojot ceļa kartes principu. Tās pieejamas gan LAA mājaslapas sadaļā Ceļveži, gan pie mūsu sadarbības partneriem, t.sk. Latvijas Bankas. Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību, bet arī veicināt zināšanas par apdrošināšanas lomu.
Apdrošināšana nav luksuss un nav arī “sods”. Tā ir finanšu drošības instruments, kas palīdz dzīvot mierpilnāku un finansiāli stabilāku dzīvi, jo ļauj neparedzamus riskus pārvērst prognozējamās izmaksās. Jo vairāk cilvēku Latvijā apzināsies apdrošināšanas nozīmi un tā nepaliks “aklajā zonā”, jo stabilāka un drošāka būs mūsu sabiedrība.
[1] https://www.bank.lv/darbibas-jomas/finansu-pratiba/finansu-pratibas-novertejumi
[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.09.2025-petijums-finansu-pratiba-9-klases-meitenem-ir-zemaka-neka-zeniem.a614123/
[3] https://lvportals.lv/dienaskartiba/377337-lu-petnieki-jacel-iedzivotaju-finansu-pratiba-un-javeic-ieguldijumi-savai-pensijai-2025
[4] https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2024/12/global-insurance-market-trends-2024_4804df81/5b740371-en.pdf
Autors ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs.