Pāvels Rešetņikovs. Publicitātes foto.
Centrālās statistikas pārvaldes dati jau šobrīd liecina, ka aizvadītais gads būvniecības nozarē iezīmēja atkopšanos pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā).
Tas norāda, ka nozare atgūst apgriezienus un pakāpeniski atgriežas pie augstākas jaudas. To apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indekss - rādītājs, kas demonstrē, kā mainās būvniecībā paveikto darbu apjoms un atspoguļo gan faktiskos būvdarbus (piemēram, ēku būvniecību, ceļu un infrastruktūras objektu būvi), gan aktivitātes intensitāti nozarē kopumā. Ja 2024. gadā indekss svārstījās ap 100 punktiem (no 100,0 līdz 102,0), tad 2025. gada pirmajā ceturksnī tas jau sasniedza 108,6, otrajā -110,0, bet trešajā saglabājas ļoti līdzīgā līmenī - 109,8. Pat ar nelielo kritumu 3. ceturksnī, būvniecības aktivitāte saglabājās ievērojami augstāka nekā 2024. gadā.
Atgūšanos un izaugsmi apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indeksi - produkcijas apjomi pieauga visos ceturkšņos, bet īpaši 3. ceturksnī, kur sasniegts rekordliels būvdarbu apjoms – vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Tas liecina, ka nozare darbojās ievērojami lielākā jaudā nekā iepriekš. Arī mūsu uzņēmumā 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu kā intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods.
Analizējot dažādas būvniecības apakšnozares, varam secināt, ka ēku būvniecībā pērn aktivitāte pieauga par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, un šī ir stabilākā, bet ne straujāk augošā kategorija. Inženierbūvniecībā, kur ietilpst ceļi, komunikācijas, infrastruktūra un enerģētikas objekti, redzams vēl dinamiskāks pieaugums. Arī specializētie būvdarbi, pie kuriem pieder būvniecības sagatavošanas darbi, inženiersistēmas, elektrība, apkure, ventilācija, fasādes u. c. uzrāda būtisku izaugsmi. Tas apliecina, ka pieaug ne tikai būvniecības “lielie objekti”, bet arī tehniski sarežģītie un specializētie darbi. No sava 2025. gada portfeļa industriālajā segmentā varam izcelt VGP loģistikas parka projektus “Dreiliņi” un “RIX”, kas ir vieni no apjomīgākajiem šāda tipa kompleksiem Latvijā un apliecina spēju vadīt liela mēroga attīstības projektus.
Balstoties nozares tendencēs un mūsu pieredzē, iespējams prognozēt, ka 2026. gads būvniecībā būs strukturētas izaugsmes un profesionālas nobriešanas posms. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus virzās uz kompleksiem risinājumiem un ciešu integrāciju starp projektētājiem un būvuzņēmumiem, īpaši design & build modeli. Nozare kļūst arvien stabilāka, efektīvāka un orientēta uz ilgtermiņa sadarbībām, nevis vienreizējiem projektiem.
Ļoti strauji aug enerģētikas un ilgtspējas segments, piemēram, biogāzes staciju paplašināšana un citi atjaunojamās enerģijas projekti. Šī virzība būs viena no galvenajām prioritātēm arī nākamgad. Paralēli tam turpinās attīstīties industriālie un loģistikas objekti, tostarp VGP loģistikas parki un DEPO projekti, kas apliecina investoru pārliecību un stabilu uzņēmējdarbības vidi. Arī mēs turpināsim attīstīt vairākus VGP loģistikas parkus, kuru infrastruktūra tiek projektēta atbilstoši ilgtspējas standartiem, īpašu uzmanību pievēršot energoefektivitātei, materiālu ilgmūžībai un vides ietekmes mazināšanai. Vēl jāpiezīmē, ka dzīvojamā fonda attīstība Rīgā liecina, ka pieprasījums arī 2026. gadā fokusēsies uz moderniem, energoefektīviem un funkcionāliem risinājumiem, kas atbilst mūsdienu pilsētvides prasībām.
Tas sasaucas arī ar Eiropas būvniecības nozares kopējo attīstību – būvniecībā Eiropā virzās strukturālas transformācijas posmā, ko sekmē zaļā un digitālā pāreja. Prognozētā gada izaugsme 2,1% apmērā balstās uz ievērojamiem publiskajiem ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, pieejamā mājokļa attīstībā un noturīgas infrastruktūras izbūvē. Energoefektivitāte turpinās būt par stratēģisku prioritāti, īpašu uzmanību pievēršot esošo ēku fonda renovācijai, lai samazinātu enerģijas patēriņu un mazinātu enerģētisko nabadzību, kas joprojām skar miljoniem iedzīvotāju visā Eiropā. Tomēr zaļajai pārejai ir vairāki strukturāli šķēršļi, no kuriem būtiskākais ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Neraugoties uz Eiropas fondu un valstu politiku radīto finanšu impulsa, nozarei joprojām ir grūtības piesaistīt un noturēt speciālistus energoefektivitātes, industrializētās būvniecības un digitalizācijas jomā. Tāpēc īpaši novērtējam savu arhitektu, inženieru un BIM speciālistu komandu.
2026. gads būs nozīmīgs arī digitalizācijas ziņā - arvien vairāk projektu tiek un tiks īstenoti starptautiskā BIM vidē, kas prasa precīzu datu pārvaldību, labāku koordināciju un stingrāku kvalitātes kontroli. Nozare kļūst tehnoloģiski prasmīgāka un aizvien vairāk tiek pieņemti datos balstīti lēmumi.
Kopumā 2026. gads būvniecības nozarei solās būt ne tikai izaugsmes posms, bet arī kvalitatīvas transformācijas gads, kurā tehnoloģijas, ilgtspēja un profesionālā sadarbība kļūs par nozares stūrakmeņiem. Arvien lielāks uzsvars tiks likts uz digitalizāciju, energoefektīviem risinājumiem un augstas precizitātes projektēšanu. Tas nozīmē, ka būvniecība attālinās no tradicionālām metodēm un pārvēršas par modernu, datos balstītu un starptautiski konkurētspējīgu industriju. Latvija pārliecinoši attīstās šajā virzienā un lepojamies, ka ne tikai esam daļa no pārmaiņām, bet spējam tās arī aktīvi virzīt.
Autors ir SEP projektēšanas direktors.
