Roberts audzē sporta zirgus konkūrā un iejādē. «Tas nav jātnieks, kurš nav kritis. Tas ir normāli — tu krīti un atkal ej uz priekšu. Ir bijuši lūzumi.» Foto — TUESI.LV.
Zirgu audzētājs
Tikai pāris kilometru attālumā no Terehovas robežkontroles punkta, nogriežoties no šosejas pa labi, agri no rīta miglas ieskautus var manīt gānāmies zirgu barus. Daži ēdot cieši saspieduši galvas kopā, veido apli ap salikto sienu. Šajā zirgaudzētavā, kas atrodas Zilupes senlejā, jau trīs gadus saimnieko Roberts Škapars (26).
Tā bija nejaušība, tomēr arī likumsakarība, kā Roberts savā īpašumā ieguva zirgaudzētavu. Viņš devās uz Zilupes novadu, lai iegādātos četrus sporta zirgus, un zirgaudzētavas saimnieks Robertam izteica negaidītu piedāvājumu — nopirkt visu ganāmpulku. No sākuma Roberts atteicies, jo sapratis, ka tas ir liels darbs un atbildība. Tomēr pēc kāda laika piedāvājums izskanēja vēlreiz, un tad jau Roberts to sāka lēnām apsvērt. «Visu likām uz papīra, skaitījām, tad beigu beigās nonācām pie slēdziena — O. K., mēģinām. Tā nu sanāk otrais lielākais ganāmpulks Latvijā. Nopirkām pirmos četrus zirgus, un tagad jau ir 100 zirgu. Ar zirgiem ātri apaug,» smaidot secina Roberts.