Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Jauna aptauja atklāj Latvijas krievvalodīgo atsvešināšanos, apātiju un pašcenzūru. Kā šo situāciju var mainīt Latvijas sabiedrisko mediju lēmums pārtraukt lineāro apraidi krievu valodā?
Saliedēta sabiedrība ir Latvijas drošības jautājums, taču iekšējā spriedze nekur nav pazudusi arī ceturtajā gadā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. To apstiprina arī jaunākais Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētījums, kurā krievvalodīgie iedzīvotāji anonīmi aptaujāti par viņu ģeopolitiskajiem priekšstatiem, pilsonisko līdzdalību un mediju lietošanu. Rezultāti rāda augstu pašcenzūru un bailes atklāti paust viedokli, noslēgšanos no politiskiem jautājumiem pat ziņu līmenī un ārkārtīgi zemu līdzdalību valsts politiskajā dzīvē. Šāda situācija ir liels izaicinājums politikas veidotājiem, secina pētījuma komandas pārstāve, LU tenūrprofesore Inta Mieriņa.
