Tik daudz pozitīvu emociju un spēka! Kad pērn 18. novembrī laidām klajā Ir speciālizdevumu par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos, redakcija saņēma ļoti siltas pateicības no daudziem lasītājiem un mudinājumus stāstīt par vēl citiem enerģiskiem un talantīgiem darītājiem. Ar prieku atsaucamies! Turpinot sadarbību ar projekta TUESI.LV komandu, Latvijas neatkarības atjaunošanas gadskārtu 4. maijā šogad sagaidām ar vēl 30 brīnišķīgiem stāstiem par ļaudīm, kas dažādos Latvijas nostūros kopj zemi, audzina bērnus, rada inovatīvas idejas vai sniedz atbalstu citiem.
Šī speciālizdevuma veidošanā ir nobraukāti kilometru simti un gājis bojā viens jaunu zābaku pāris. Tos sagrauza suns, kad rakstniece Dace Rukšāne viesojās pie kokļu meistara Ģirta Laubes. Viņa ģimene dzīvo burtiski meža vidū Druvienas apkaimē. Lai izbristu pielijušās takas, Ģirts piedāvāja viešņai uzvilkt gumijniekus, bet turpat pagalmā atstātajos jaunajos Daces zābakos intervijas laikā savus zobus bija patrenējis kaimiņu kucēns. Taču Dace neskumst par zābakiem, jo Ģirta ģimenes mājās ir atradusi vietu, kur noteikti grib atgriezties. Sākotnēji celta kā svētnīca vai sanākšanu māja, tā būvēta no koka, smiltīm un māla un izstaro tādu omulību un siltumu, ko reti gadījies sastapt.
Taču ne visi mūsu stāstu varoņi dzīvo meža vidū un tikai nesen tikuši pie elektrības. Visvairāk šajos stāstos uzlādē dažādība dzīves izvēlēs, kas katram no varoņiem ļāvusi nonākt savā arodā, savā vietā. Priesteris, policists, kūku cepēja, motociklu atjaunotājs, dizainere, zirgkopis, skolotāja… Tomēr visā šo darbu dažādībā kopīga ir viena iezīme — cilvēki no sirds dara lietu, kas ļauj izpaust sevi un justies vajadzīgam. Redzēt sava darba jēgu — tas ir drošākais ceļš uz veiksmi, jo tad arī tulznas, puni un skabargas kļūst par pieredzi, kas nevis aptur, bet norūda.
Vai katra minūte mūsu dzīvē ir prieka pilna? Nē — tā nav un nemaz nevar būt, jo dzīvē vienmēr saduras atšķirīgas intereses, gadās pārpratumi un nelaimes, lielu lomu spēlē nejaušības. Taču prieks un gandarījums, ko esam izjutuši, vienmēr paliek ar mums. Tas ir kā rezerves baterija, kam pieslēgties grūtos brīžos. Ceru un ticu, ka šie jauno un jaudīgo cilvēku dzīvesstāsti uzlādēs jūsu baterijas.
Skaistus svētkus!
