Kā jūs šonakt gulējāt? Mani uzmodināja saule tieši logā. Dzidrs, zils debesu klajums. Vispār rīti nav mans laiks, bet šādās gaišās dienās es atveru acis laimīga par to, ka pasaule ir tik skaista un es varu to redzēt.
Nezinu, kā iepriekšējā nakts ir pagājusi Volodimiram — vai viņš ir palicis savas blokmājas 13. stāva dzīvoklī un nakšņojis gultā, vai paklausījis trauksmes sirēnām un devies uz betonas grīdas bumbu patvertnē? Volodimirs Birjukovs ir žurnālists un dīdžejs Kijevā, un šajā žurnāla numurā viņš stāsta, kā kara pirmajā dienā viņu pamodināja sprādzieni 5.22 no rīta. Stāsta, kā ikdiena ir mainījusies Ukrainas galvaspilsētā, kas kļuvusi par Putina uzbrukuma galveno mērķi.
Katru rītu es domāju vēl par citu Volodimiru. Ievelku elpu, verot vaļā tviteri, lai pārbaudītu, vai viņš vēl ir dzīvs. Es nepazīstu Volodimiru Zelenski, taču manā prātā Ukrainas prezidents ir kļuvis par varoni. Vienu no daudzajiem ukraiņu varoņiem, kas drosmīgi ir nostājušies pretī šķietami neuzvaramajam Krievijas pārspēkam, lai nosargātu savu valsti un brīvību.