Pirms Latvijas dibināšanas svinībām savā slejā salīdzināju valsti ar kopīgi būvētu ēku, kas dod patvērumu un pašapziņu. Diemžēl trīs dienas pēc svētkiem ēkai iebruka jumts. Sarkanbaltsarkanie karogi, kas nedēļas sākumā plīvoja par godu tautas spēkam, nedēļas nogales sērās bija asaru miglas pievilguši.
Sabrūkot Zolitūdes lielveikalam, zem drupām apraktas gan 54 mirušo dzīves, atstājot bērnus bez vecākiem un vecākus bez bērniem, gan arī smagi cietusi uzticēšanās valstij. Ja iepirkšanās var beigties ar nāvi zem iebrukuša veikala jumta, cik drošs ir mūsu valsts ēkas jumts? Kurā brīdī un kurā vietā - jaunbūvētā kultūras templī, uz dārga tilta vai lētā daudzstāvu autostāvvietā - nākamreiz «jumts» pārvērtīsies par zārka vāku?