Kad pirms nedēļas rakstīju žurnāla ievadvārdus, jaunā koronavīrusa skarto valstu skaits bija ap 30, bet tagad — jau pie 80. Kad lasīsit žurnālu, visticamāk, skaitlis būs vēl lielāks. Tas, cik ātri šīs ziņas noveco, apliecina ne tikai zibenīgo informācijas izplatīšanas ātrumu interneta tīmeklī, bet izgaismo neskaitāmās saites, kas mūsdienās vieno pasaules daļas un cilvēkus. Darba komandējums, atpūta, ģmenes apmeklējums — tik dažādi ir iemesli, kas ienesuši vīrusa infekciju mūsu trijās Baltijas valstīs. Tā ir globālā laikmeta realitāte, ko nevar atcelt ar «partijas lēmumu».
Izskan aicinājumi apturēt avioreisus un cilvēku plūsmu pāri robežām, bet eksperti iesaka racionālāku rīcību: iespējami ātri identificēt un izolēt dažus saslimušos vai ar inficētajiem kontaktā nonākušos cilvēkus, nevis censties apturēt dzīvi visiem veselajiem. Šis vīruss jau ir kļuvis par globālu ekonomisko faktoru, tā ietekmi vēl saasināt ar nepārdomātiem lēmumiem nozīmē šaut jau salauztā kājā.