Par cienastu svētku galdam vēl nebiju lēmusi, bet tagad, izlasot tūkstoš atbildes, kuras uz jautājumu par Latvijas īpašo garšu snieguši Ir lasītāji, izvēle neglābjami sarežģījusies. Kaut arī nekas šajā aptaujā nespēj izkonkurēt īstu rupjmaizi (vislabāk, ar lauku krāsnī piecepušos kļavas lapu!), gardumu Latvijā tiešām netrūkst. Branga maltīte varētu sanākt ar maizi un aizdaru vien - tikai svaigu sviestu vai ar kaņepju piedevu, varbūt skābo krējumu, biezpienu, paša dārzā lasītu ogu ievārījumu, ābolu marmelādi, baraviku vai gaileņu mērcīti, sātīgu speķa šķēli, sulīgu tomātu, liepziedu medu, mājas sieru... Pagaidām vēl neviens pavārs nav iecementējis 18.novembra svētku maltītes tradīciju, varam improvizēt pēc patikas. Varbūt šogad par svētku «odziņu» derēs dzērvenes biezā pūdercukura kažokā, jo, pēc mūsu lasītāju domām, šoruden valsts dzimšanas dienu sagaidot dominē salda garša ar rūgtumiņu.