Acīmredzot viņam ir ļoti paveicies ar mammu. «Tas, ko mēs redzam, nenozīmē, ka tā arī ir,» - šis dzīves paradokss ir viens no svarīgākajiem padomiem, kuru bērnībā no mammas saņēmis izcilais režisors Alvis Hermanis. Tas kalpojis viņam kā instruments, iemēģinot dažādus stāstu stāstīšanas paņēmienus teātrī (jaunākais pārsteigums būs krievu padomju klasikas Divpadsmit krēsli versija Jaunajā Rīgas teātrī), un tas ir derīgs princips arī ikdienā, cenšoties apjēgt dzīves norises un atšifrēt politisko aktieru soļus.
Viens piemērs - grūti iedomāties, ka Hermanis varētu pateikties Krievijas prezidentam Putinam, tomēr šonedēļ Ir intervijā viņš to dara. Par to, ka šis «mazais cilvēks» ir izgaismojis «miljonu svarīgu lietu», kā tests vai katalizators negaidītā gaismā atklājot slēptus, neskaidrus procesus un cilvēkus Latvijā, Krievijā un plašākā pasaulē.