Kopš plosās jaunais koronavīruss, ik pa laikam dzirdami pareģojumi, ka šī pandēmija mainīs pasauli. Nezinu, kā būs ar visu pasauli, bet manu dzīvi vīruss diemžēl ir neatgriezeniski jau mainījis — Klusajā sestdienā mūžībā aizgāja mans vīrs.
Lai gan Rolands nepiederēja pie riska grupām, Covid-19 slimība viņu piemeklēja ļoti smagā formā. Nolēmu šajā žurnāla numurā plašāk izstāstīt par mūsu ģimenes traģisko pieredzi — ceru, ka tā sūtīs nopietnu brīdinājumu visiem, kuri uzskata, ka vīruss uz viņiem neattiecas.
Rolanda pēkšņā nāve ir neaptverami sāpīgs zaudējums ģimenei, draugiem, kolēģiem un skarbs trieciens arī visai Ir komandai. Viņš bija Ir akcionārs un — tagad atklāšu rūpīgi glabātu noslēpumu — žurnāla populārākās rubrikas, anekdošu lapas, brīvprātīgais redaktors. Ja jums patika Ir joki, pasakiet domās Rolandam paldies par daudzajiem gadiem, kuros viņš ar azartisku aizrautību veica šo pienākumu. Tā, protams, ir tikai maza lieta Rolanda daudzo pārtrūkušo darbu gūzmā, taču humors bija viņa būtības svarīga daļa, viņš ar to prata radīt patiesu prieku.