Pāvesta nāve nākamajā dienā pēc Kristus augšāmcelšanās svētkiem šķiet simboliska zīme, kuras dziļākā nozīme vēl atklāsies. Jautājumi uzdoti, jāgaida atbildes. Kādas vērtības vairos nākamais kristiešu lielākās kopienas līderis? Vai Franciska pēdējā vēsts — cerības uz mieru pasaulē starp visiem Dieva bērniem — tiks sadzirdēta kaut vienā asiņaino konfliktu vietā?
Atcerieties, ieroču triecieni neiznīcina mērķus, tie iznīcina cilvēkus, katru apveltītu ar dvēseli, pāvests atgādināja Lieldienu runā, ko pateikt vārguma dēļ gan vairs nespēja. Nāve jau nākamajā pēcsvētku rītā apstiprina, cik apņēmīga griba ir vadījusi viņu kalpot burtiski līdz pēdējai dienai.
Neesmu katoliete un pāvestu neesmu satikusi, taču mani aizkustināja Franciska sirsnīgā pazemība. Un esmu pateicīga arī par kādu liktenīgu nejaušību savā dzīvē. Tieši dienā, kad viņš ieradās vienīgajā vizītē Baltijas valstīs, iekūlos pēkšņās un nopietnās veselības problēmās — audiences vietā drīzāk būtu jādodas uz slimnīcu. Bet arī turp nedevos, jo valstī bija izsludināta papildu brīvdiena un man likās, ka iestrēgšu bezjēdzīgā gaidīšanā. Vēlāk sapratu, ka šis lēmums ļāvis man izvairīties no operācijas un tās vietā iet sāpīgu, bet ilgtspējīgu terapijas ceļu, kas patiesi ir izmainījis manu attieksmi pret savu veselību. Tāpēc ik pa laikam esmu pateikusies nekad nesatiktajam Franciskam, ka viņš mūspusi apciemoja tieši tajā nedēļas nogalē.
