Latvijas vēsturē nav daudz datumu, kas raisa tik pretrunīgus vērtējumus kā 15.maijs. Diena, kad valdības vadītājs Kārlis Ulmanis 1934.gadā likvidēja demokrātiju Latvijā un iedibināja vadoņa kultu, kas pēc vēlāk pārdzīvotajām kara un okupāciju šausmām ieguva mītisko «zelta laiku» oreolu. Kā atcerēties šo dienu - tas nav jautājums tikai par pagātni.
Kā intervijā mums uzsver vēsturnieks Aivars Stranga, 1934.gadā Latvijai «nebija apdraudējumu, kurus varētu novērst, likvidējot demokrātiju». Ar varu pārņemts līderis, sabiedrības apātija un satraucošs starptautiskais fons - šī bīstamā apstākļu sakritība, kas darīja iespējamu Ulmaņa apvērsumu, nav nekas unikāls un var atkal atkārtoties. To redzam arī sev kaimiņos. Tāpēc svarīgi šo autoritārisma pieredzi arī Latvijā novērtēt faktu, nevis mītu līmenī.