Arta Jančevska Jurim piemīt traģēdijas priekšnojautas un… samierināšanās ar neizbēgamo. Lindas lomā Anna Nele Āboliņa. Publicitātes foto
Māra Ķimele Valmieras teātrī iestudējusi Gunāra Priedes lugu Zilā, pilnībā uzticēdamās aktieriem un viņu saskarsmei tieši «te un tagad»
Lasiet lugu, vienkārši lasiet lugu! Tas esot Māras Ķimeles mūžīgais atgādinājums režijas studentiem. Droši vien piekodinot arī paturēt prātā, ka lasīšana notiek šolaik un cita laika kā atskaites punkta nemaz nevar būt.
Tieši tā iestudēta Gunāra Priedes Zilā Valmieras teātra Jaunajā black box zālē. Black box ir kas vairāk par vienkāršu «melno kasti». Monohromā, neitrālā skatuves kārba ar skatītāju vietām, kas sākas tajā pašā līmenī, kurā atrodas aktieri, ļauj dažādi veidot attiecības starp izrādes telpu un publiku. Reinis Suhanovs spēles laukumu ir vārda tiešā nozīmē novietojis starp zemi, pareizāk sakot, starp jūru un debesīm — kā tādu ērgļa ligzdu. To gan vertikāli, gan horizontāli ietver zilgme: aizmugurē ir debesis, pie skatītāju kājām — jūra, kurā gandrīz pazudis mazs papīra kuģītis. Izrādes varoņi ir starptelpā, laicīgā šķīstītavā, kur katram jānonāk pie līdzšinējās dzīves rezumējuma. Un mēs kā tādi Olimpa dievi noraugāmies uz viņiem.
