Labākajās dramaturģijas tradīcijās redzam, kā Raita Stūrmaņa spēlētais inspektors neatgriezeniski mainās. Publicitātes foto
Jaunā spēlfilma Tumšzilais evaņģēlijs ir pazīstamā Kriminālās ekselences fonda veidotāju soļi skaudrākā teritorijā
Neatkarības atgūšana no sabiedrības prasa ilgu atbrīvošanos no vecajām paražām un ētisko normu atjaunošanu. Šī atziņa uzaust pēc režisora Oskara Rupenheita jaunākās krimināldrāmas Tumšzilais evaņģēlijs noskatīšanās.
Vēstījums mūs «atmet» atpakaļ 90. gados, kad atjaunotajā Latvijas valstī brīvība vietumis bija pāraugusi visatļautībā — pārticības vairošana bija galvenais dzinulis ne tikai kriminogēnajā vidē, bet arī likumsargiem. Padomju laikā normalizētā hierarhijas un vērtību sistēma, kurā vara piederēja stiprākajam un nekaunīgākajam, atblāzmojas arī filmas stāstā.
Tās galvenais varonis ir darba gaitas nule sācis policijas izmeklētājs Romāns Skulte (atveido neprofesionālais aktieris Raitis Stūrmanis, kurš ikdienā strādā loģistikas jomā). Viņš dienu no dienas vēro, kā policijas kolēģi izmanto dažādas situācijas, lai izrādītu savu pārākumu un izvairītos no likumiskajiem procesiem. Stūrmaņa spēlētais varonis bez mitas cenšas pret šo lietu kārtību cīnīties, bet atbildē saņem dunci sānos — gan pārnestā, gan burtiskā nozīmē.
