Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē pareizticīgo Ziemassvētku dievkalpojumā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Vai tad katoļiem un protestantiem būtu jājūtas diskriminētiem Krievijā, ka valsts vara viņu svētāko dienu neatzīst par pietiekami svarīgu?
Kā ir saprotama „sabiedrības integrācija" un kā to veicināt? Vai katras reliģijas svētku noteikšana par oficiālām Latvijas svētku dienām (un, protams, līdz ar to par brīvdienām) veicinās „sabiedrības integrāciju"?
Tā, liekas, domā „Saskaņas" deputāti, kuri ir iesnieguši Saeimā likumprojektu Nr.69/Lp12, kas pārdefinēs Ziemassvētkus un ziemas saulgriežus par „24., 25., 26. decembri un 7.janvāri", jo „Latvijā ir aptuveni 400 000 pareizticīgo un vecticībnieku un, atzīstot par svētku dienu arī 7.janvāri, tiktu veicināta sabiedrības integrācija".
Labākais, ka šī papildus brīvdiena nebūšot uzņēmumiem papildus slogs, jo, kā deputāti lakoniski atbild uz obligāto jautājumu par ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību: „Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu." Tātad - neietekmēs tautsaimniecības attīstību. Tāpat šis likumprojekts neietekmēšot nedz valsts, nedz pašvaldību budžetus.
