Ik gadu tikai Latvijas mājsaimniecībās vien tiek izmantots iepakojums, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgs trijām „Gaismas pilīm"
Plastmasas maisiņiem Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši īsa vēsture. Vēl itin nesenā pagātnē došanās uz veikalu ar auduma vai tīkliņa maisiņu un tajā tukšu, izskalotu stikla piena pudeli bija ikdiena, savukārt plastmasas maisiņi - ekstra. Mūsdienās situācija ir drīzāk otrāda - pircējs ar piekrāmētu plastmasas maisiņu ir ikdiena, savukārt auduma maisiņš sabiedrības uzskatos - tāds, uz ko tiekties.
Kaut arī laika posms starp šiem diviem periodiem ir neilgs, tomēr intensitāte, ar kādu plastmasas maisiņi un iepakojumi ir ienākuši mūsu ikdienas dzīvē, jāatzīst, ir pat biedējoša - ik gadu tikai Latvijas mājsaimniecībās vien tiek izmantots iepakojums, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgs trijām „Gaismas pilīm". Milzīgais apjoms ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ par atkritumiem kopumā publiskajā telpā vairs nerunā kā par kaut ko, no kā atbrīvoties, tā vietā rodas nepieciešamība pēc atkritumu apsaimniekošanas.
