foto: Andrejs Strokins/f64
Cenu kāpums Latvijā ļoti daudz kam ir sekas, bet gandrīz nekam nav cēlonis
Cenu izmaiņu prognozēšanā ekonomikas analītiķi, zīmējot šī gada tendences pērn, bija krietni kļūdījušies. Kārtējā spēcīgā cenu mēneša kāpuma (+0.7%) dēļ gada inflācija sasniegusi 4.2%. Daļējam attaisnojumam varētu minēt, ka galvenais iemesls ir naftas un graudu, kā arī metālu cenu kāpums kopš pērnā gada vidus, to līmenis šobrīd ir tālu virs visas pasaules ekspertu iepriekš ieskicētās trajektorijas. Neviens nevarēja precīzi prognozēt lielos politiskos satricinājumus arābu zemēs, kas jau šobrīd ir spēcīgs pretendents uz desmitgades galvenā pasaules notikuma godu.
Aprīlī mēneša inflāciju iespaidos elektrības tarifi, bet jūlijā - akcīzes nodokļu kāpums. Atskaitot šos notikumus, kopējam procesu fonam turpmāk vajadzētu darboties par labu pakāpeniskai cenu stabilizācijai. Taču pat tad vidējā gada inflācija šogad varētu būt virs 4%. Turklāt neviens nevar droši garantēt, ka inflāciju veicinošās globālās tendences apsīks.
