Foto: Ieva Lūka, LETA
Par algu izmaiņām 2015.gada 1.ceturksnī
Kā vēsta šodien izziņotie darba algu dati, lēnāka ekonomikas izaugsme atlīdzības kāpumu ir bremzējusi pavisam nedaudz. Pērn vidēji darba samaksa palielinājās par 6.8%, bet šā gada sākumā par 6.1%.
Pateicoties nodokļu samazināšanai un neesošai inflācijai, reālās algas palielinājušās par 6.8%, audzis arī kopējais nostrādātais laiks, par 0.3%. Tātad ienākumi sabiedrībā pamazām tiek pārdalīti par labu algota darba veicējiem - ja visu algu kopējā pirktspēja augusi apmēram par 7%, tad reālais kopprodukts šajā laikā tikai apmēram par 2%. Šis process noteikti rada riskus konkurētspējai, bet arī veicina darba ražīguma pieaugumu.
Ja cilvēku laiks kļūst dārgāks, uzņēmumi ir ieinteresēti to izmantot efektīvāk. Algu kāpums ir arī emigrāciju bremzējošs process. Neto emigrācija (izbraucēju un iebraucēju starpība) saskaņā ar vakar publiskotajiem ilgtermiņa migrācijas datiem pērn bija mazākā kopš nekustamā īpašuma buma kulminācijas gada, bet dažas netiešas pazīmes liek domāt, ka patlaban daļēji tiek „iegrāmatota" iepriekš notikusi pārvietošanās. Lai kā darba devēji vienlaikus vēlētos lēnu algu pieaugumu, strauji augošu ražīgumu un cilvēku neaizbraukšanu no Latvijas, reālajā dzīvē šīs lietas nav savienojamas. Atalgojuma un migrācijas tendences pamazām tuvojas kopīgam līdzsvara punktam.
