Franču karavīri Pirmajā pasaules karā dodas uzbrukumā 1916.gadā. Foto: AFP/LETA.
Šogad pasaule atskatās uz Pirmā pasaules kara 100 gadiem, ko tas iemācījis pasaulei
1914.gada 28. jūnijā pa telegrāfa līnijām izplatījās ziņa par Austrijas troņmantnieka vardarbīgo nāvi Sarajevā. Pēc piecām nedēļām sākās Pirmais pasaules karš. Mūsu, vāciešu, kolektīvajā atmiņā to bieži aizēno Otrais pasaules karš un noziegums pret cilvēci. Tomēr daudziem mūsu kaimiņiem, kuru teritorijā norisinājās asiņainas kaujas un ierakumos briesmīgā nāvē mira cilvēki, Pirmais pasaules karš atmiņā ir atstājis neizdzēšamas pēdas - Francijā līdz pat mūsdienām tas tiek dēvēts vienīgi par la Grande Guerre, Lielo karu. Džordžs Kenans to ir atzinis par divdesmitā gadsimta „pirmkatastrofu".
Šīs piecas nedēļas starp atentātu Austroungārijas impērijas nemierīgajā pierobežas reģionā un kara sākšanos starp Eiropas lielvarām vēsturē ir aprakstītas ļoti daudz. Sakarā ar šīs katastrofas simto gadskārtu ir publicēts bagātīgs klāsts jaunu pētījumu, mēģinot mums izskaidrot neaptveramo. Tie ataino Eiropas galvaspilsētās pieņemto lēmumu vissīkākās detaļas, vieglprātīgās prognozes par ātru, veiksmīgu karagājienu, pārgalvīgus kara mērķus un kļūdaini novērtētu pretinieku un partneru rīcību.