Jānis Briška

  • Ieva Cielava
  • 27.07.2011.
  • IR
Foto — Madara Akmentiņa

Foto — Madara Akmentiņa

Jūlija vidū Jānis saņēmis sudraba medaļu Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē, kas šogad notika Turcijas galvaspilsētā Ankarā

Salas vidusskolas 11.klases skolnieks atceras, ka uztraukuma tikpat kā neesot bijis un pirms olimpiādes varējis gulēt mierīgi atšķirībā no pagājušā gada, kad satraukuma dēļ nācās braukt mājās bez medaļas.

Vecums: 18. Vecāki: Elita - matemātikas skolotāja, Māris - Latvijas dzelzceļš mašīnists. 

Vajadzības gadījumā mācētu pats pagatavot ziepes? «Nezinu. Aptuveni nojaušu, kā tas darāms, bet domāju, ka man sanāktu ļoti netīras.»

Ar ko lauku skolas ir labākas par pilsētas skolām? «Mazākas klases, visi cits citu pazīst.»

Kas bija tava motivācija pirms olimpiādes? «Mērķis dabūt medaļu pasaules olimpiādē.»

Zelta? «Nē, jebkādu medaļu. Zeltu ir grūti dabūt. Tik daudz mācīties nav vērts.»

Jaunākajā žurnālā