Par slīgšanu aizvien dziļākā starptautiskā izolācijā Netanjahu var vainot sevi
Zem pārkarsētā, mūždien pār malu virstošā konflikta, kuru vēsi analītiķi mēdz saukt par «palestīniešu jautājumu», nupat ir piemestas vēl kādas malkas šķilas.
Pēdējās dienās Palestīnas valsti atzinušas divas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis — Francija un Apvienotā Karaliste, kā arī vēl vairākas rietumvalstis, kuras līdz šim bija atturējušās no šāda soļa, tajā skaitā Austrālija, Kanāda, Portugāle, Beļģija, Malta un Luksemburga. Rezultātā trīs ceturtdaļas ANO un vairākums ES dalībvalstu ir atzinušas Palestīnu.
Sociālisma bloks un daļa «globālo dienvidu» (kā šīs valstis tagad dēvē) to izdarīja 1988. gadā pēc tam, kad Palestīnas Atbrīvošanas organizācija (PAO) pasludināja Palestīnas neatkarību. Tolaik Amerika un tās sabiedrotie iniciatīvu neatbalstīja, tomēr ideja par divām valstīm zemē «starp upi un jūru» tika oficiāli starptautiski akceptēta jau 1947. gadā, kad ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par plānu sadalīt tobrīd Lielbritānijas pārvaldīto teritoriju starp ebrejiem un arābiem.
