Žurnāla rubrika: Svarīgi

Būt pa ceļam

Lai vienmēr atrastos cilvēku gaitu epicentrā, Latvija Statoil prasīgumu pret sevi un partneriem prot apvienot ar gādību par tiem, kuru dzīvi piemeklējušas bedres, gluži kā mūsu lielceļus

Mēs esam pie cilvēkiem. Uz šīs vienkāršās atziņas degvielas mazumtirgotājs Latvija Statoil ir uzbūvējis sava uzņēmuma stratēģiju. Rūpīgi izstrādātajā uzņēmuma misijā, vīzijā un vērtībās galvenais fokuss vienmēr ir un paliek uz klientu, kuram Statoil sola dzīvi padarīt ērtāku gan ikdienā, iepērkoties degvielas uzpildes stacijā, gan ilgtermiņā – uzņēmumam īstenojot savu sociālās atbildības stratēģiju. Tā izstrādāta 2012.-2015.gadam, un ilgtspējas indeksa eksperti to uzteic par precīzu mērķu un uzdevumu definēšanu gan attiecībā uz pašu uzņēmumu, gan uz tā piegādātājiem un klientiem.

Mērķu piramīda

«Mēs parasti sākam ar misiju, vīziju un vērtībām,» Latvija Statoil mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis stāsta, uz kā balstās uzņēmuma ilgtermiņa korporatīvās atbildības ieceres. Statoil grupā ir stratēģiskie mērķi, kas tiek definēti kopīgi visām valstīm. Taču nav tā, ka «centrs» pasaka stratēģiskos virzienus – tos formulē paši, iniciatīvu uzņemoties Statoil Eiropas organizācijai, kas sadarbojas ar valstu vadības grupām. Pēc tam katra valsts nosaka savus stratēģisko plānus.

Statoil vīzija, misija un vērtības ir veidotas piramīdas formā. Pašā augšā – uzņēmuma ilgtermiņa mērķi. Statoil savu vīziju definējis kā «būt cilvēku notikumu epicentrā» jeb vienmēr būt klāt cilvēkam svarīgos mirkļos. «Mēs cilvēkam neesam pati svarīgākā lieta pasaulē, bet tajā brīdī, kad cilvēks lemj, kur iepildīt degvielu, mēs esam viņa dzīves epicentrā,» skaidro Eglītis. Nākamais piramīdas posms – misija, kas nosaka ikdienā darāmo, lai uzņēmums sasniegtu savu ilgtermiņa vīziju. Statoil misija skan: iesaistīt klientus un padarīt viņu ikdienas dzīvi ērtāku.

Misijas un vīzijas definēšanā nav iesaistīti visi darbinieki, bet notikušas klasiskās klientu aptaujas, kurās jautāts, ar ko cilvēkiem asociējas Statoil. Balstoties uz šīm atziņām, uzņēmums arī sapratis, ka ir mazs epicentrs cilvēku dzīvē.

Četras izraudzītās vērtības gan uzņēmumam nāk no senākiem laikiem, kad Statoil vēl tirgū darbojās kā naftas ieguvējs. Tagad degvielas mazumtirdzniecība ir atdalīta no naftas ieguves biznesa, tāpēc svarīga ir orientēšanās uz klientu. Drosmīgi, atklāti, iejūtīgi un aizrautīgi – tā uzņēmums apņēmies īstenot savu saimniecisko darbību.

Līdzcilvēkiem un videi

Pati uzņēmuma ilgtspējas stratēģija gan ir tikai un vienīgi Latvijas «produkts», kas tapināts, iesaistoties ne tikai vadībai, bet dažādu līmeņu Latvija Statoil darbiniekiem. Latvija Statoil īpaši uzsver, ka uzņēmuma korporatīvās atbildības aktiviātes sniedzas pāri sponsorēšanas un labdarības projektiem. Šis aspekts Latvijas uzņēmējiem ir viens no klupšanas akmeņiem, jo, kā liecina ilgtspējas indeksa dati, daļa uzņēmumu sociālo atbildību saprot nevis kā ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības labā, bet gan kā īstermiņa sponsorēšanas projektus – iedod naudu kādai aktivitātei un pēc tam par to aizmirst. 

Latvija Statoil mērķis ir ilgtspējīga uzņēmējdarbība, kas apzinās gan savas un partneru, gan klientu darbības sekas, izprot kopējo situāciju un rīkojas tā, lai pēc iespējas mazāk negatīvi ietekmētu vidi, kā arī veido attīstītu un savstarpēji izprotošu sabiedrību. Tāpēc Latvija Statoil ilgtermiņa stratēģija balstās uz trim dimensijām: sociālo, ekonomisko un ekoloģisko.

Sabiedrības jeb sociālajā sadaļā Latvija Statoil iegulda gan izglītībā, gan atbalstā mazāk aizsargātajām un riska grupām. Piemēram, kopš 2002.gada uzņēmums katru gadu sadarbībā ar Vītolu fondu sagādā stipendiju vairāk nekā desmit spējīgiem un centīgiem maznodrošinātajiem jauniešiem, lai viņi varētu studēt kādā no Latvijas augstskolām. Vītolu fonda stipendiātiem arī tiek organizētas iepazīšanās vizītes uzņēmumā, kur speciālisti dalās savās zināšanās ar jauniešiem. Tāpat Latvija Statoil atbalsta Dziesmusvētkus un Iespējamo misiju, kā arī kopā ar CSDD veido kampaņas, lai veicinātu autovadītāju ieradumu maiņu un paaugstinātu satiksmes drošību. Kampaņu laikā Latvija Statoil piedāvā savu degvielas uzpildes staciju tīklu kā informācijas izplatīšanas kanālu autovadītājiem.

Taču ir vēl kāda sirsnīga tradīcija, ko brīvprātīgi un pēc pašiniciatīvas īsteno Latvija Statoil darbinieki. Tas ir atbalsts Auces krīžu centram, kur ikdienā uzturas mazturīgo un riska ģimeņu bērni. Kad radusies ideja par palīdzību bērniem, uzņēmums konsultējies ar Ziedot.lv, kas ieteikuši šo centru. Tagad darbinieki paši organizējoties, meklējot sadarbības partnerus un braucot pie bērniem gan vienkārši tāpat parunāties, gan aizvedot līdzi pazīstamus mūziķus. Latvija Statoil divreiz gadā atved bērnus uz Rīgu – uz pašu uzņēmumu, kā arī kādu kultūras pasākumu. Bet uz Ziemassvētkiem degvielas uzpildes stacijas izvēloties konkrētus centra bērnus, kuriem pērk dāvanas un sūta uz Auci.

Maināmies ar darbiem!

Stratēģijā Latvija Statoil ir akcentējis, ka savā darbībā stingri īsteno antikorupcijas un ētikas politiku. Te spēkā ir uzņēmējdarbības prakses kodekss, kurā ietverti gan godīgas konkurences noteikumi, gan cīņa ar korupciju, gan attiecības ar valsts ierēdņiem, piegādātājiem, partneriem un klientiem, gan arī lobēšanas pamatprincipi un uzņēmuma attiecības ar politisko vidi. Piemēram, kodeksā noteikts, ka uzņēmums neatbalsta konkrētas partijas vai politiķus, bet darbinieki drīkst piedalīties politiskās darbībās, ja tas neietekmē viņu attiecības ar Statoil.

Īpašas attiecības uzņēmumam veidojas ar piegādātājiem, pret kuriem tam ir ļoti augstas prasības. «Viss sākas ar risku analīzi – izanalizējam, kas ir mūsu lielākie riski, ar ko varam saskarties. Piemēram, pārtikas drošība, jo nekad nevaram pieļaut, piemēram, saindēšanos ar mūsu tirgotajiem produktiem,» stāsta Artūrs Eglītis. Tāpēc Latvija Statoil pārtikas piegādātājiem izvirzot vēl stingrākas prasības, nekā noteikusi valsts, un auditējot piegādātāja produkciju.

Uzņēmumam, kurš pats jau sesto gadu ir pasludināts par lielāko nodokļu maksātāju valstī, esot svarīgi arī tas, lai partneri godīgi maksā nodokļus un savā darbā ievēro cilvēktiesības un darba drošību.

Būdams degvielas pārdevējs, uzņēmums savā darbībā orientējas uz ilgtspējīgu attīstību un videi draudzīgiem risinājumiem, nebaidoties no augstām prasībām. Par savu mērķi izvirzot «nulles kaitējumu uz vidi», uzņēmums izveidojis īpašu programmu Vide. Veselība. Drošība, kurā definējis savu vides politiku. Piemēram, apņemšanos novērst jebkādus negadījumus, samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu un atklāti runāt ar sabiedrību. Kopš 2003.gada uzņēmums arī pasniedz vides, veselības un drošības gada balvu, un to par ieguldījumu vides saudzēšanā saņēmuši gan paši uzņēmuma darbinieki, gan sadarbības partneri.

Arī klientiem Statoil sniedz padomus ekonomiskā braukšanā, kas ļauj ietaupīt degvielu un radīt mazāk kaitīgo izmešu. Piemēram, jumta bagāžnieki vai divriteņa stiprinājumi degvielas patēriņu var palielināt pat par 20%, tāpēc ieteicams tos noņemt, ja netiek izmantoti. Kopā ar Drošas braukšanas skolu uzņēmums izstrādājis arī īpašu ekobraukšanas kursu.

Iepriekšējās stratēģijas darbības termiņā 2010. un 2011.gadā uzņēmums izvirzīja dažādus taupības mērķus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, un, kā liecina aprēķini, tos arī sasniedzis. Piemēram, elektroenerģijas patēriņš samazināts par aptuveni 15%, papīra izlietojums – par 10%, vairākās degvielas uzpildes stacijās ierīkoti siltumsūkņi, kā arī sākta ceturkšņa vides resursu patēriņa analīze degvielas uzpildes stacijās, tā ļaujot laikus konstatēt neatbilstoši lielu ūdens un elektrības patēriņu.

Kā vēl vienu prioritāti Latvija Statoil izvirzījis darba vidi, ko uzskata par pamatu uzņēmuma vērtību iedzīvināšanai un efektīvai darbībai. Uzņēmumā strādā ap 850 darbinieku, lielākā daļa – degvielas uzpildes stacijās. Latvijā ir 58 pilna servisa, sešas pašapkalpošanās un vēl 12 franšīzes stacijas. Darbiniekiem Latvija Statoil nodrošina veselības apdrošināšanu, dāvanas bērna piedzimšanas gadījumā un par nostrādāto stāžu uzņēmumā, kā arī brīvdienu 1.septembrī pamatskolēnu vecākiem. Darbiniekiem ir iespēja sportot un dziedāt uzņēmuma korī.

Interesants ir projekts, kad kolēģi var mainīties darba vietām. Ideja aizgūta no biedrības Junior Achievement organizētajām ēnu dienām vidusskolēniem, un pēc šāda paša principa Statoil darbinieki var mēģināt iejusties kolēģa ādā un izzināt dažādās darba iespējas savā uzņēmumā. Degvielas uzpildes staciju darbinieki var doties uz biroju, bet biroja darbinieki, kā arī vadības grupas pārstāvji – uz stacijām. Ik gadu šajā akcijā piedalās ap 100 uzņēmuma darbinieku, un Latvija Statoil uzskata, ka tas veicina darbinieku karjeras izaugsmi. Pēc šiem pasākumiem uzlabojas savstarpējā komunikācija un sapratne starp struktūrvienībām, kā arī kolektīvs kļūst saliedētāks. 

Šie ir tikai daži piemēri no Latvija Statoil korporatīvās atbildības aktivitāšu klāsta. Laika gaitā uzņēmums ir pārliecinājies – ilgtspējīga sociālā atbildība ir investīcija, kas nav pašmērķis, bet gan instruments uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai, lai šodienas panākumus pārvērstu ilgtermiņa nodrošinājumā.

Indekss 2013

 

Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90% un tie korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā. Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā – no 60 līdz 79,9%, bronzas – no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%, netiek publicēti.

Platīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz 3-4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie darbojas un atskaitās par savu darbību ar augstu caurskatāmības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors.

Zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus.

Sudraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati, kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu laikā.

Bronzas grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums.

Platīna grupa

Aldaris dzērienu ražošana
Latvenergo enerģētika

Zelta grupa

Cemex cementa ražošana
Cēsu alus
dzērienu ražošana
Electrolux Latvia Ltd.
sadzīves tehnikas tirdzniecība
Grifs AG
apsardze
Neste Latvija
degvielas mazumtirdzniecība
Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle
finanšu pakalpojumi
Olympic Casino Latvia
azartspēles un derības
Rimi Latvia
mazumtirdzniecība
SEB banka
finanšu pakalpojumi
Statoil Fuel and Retail Latvija
degvielas mazumtirdzniecība
Swedbank
finanšu pakalpojumi
Valmieras stikla šķiedra
ķīmiskā un tekstila rūpniecība

Sudraba grupa

AGA SIA Gāzes produktu ražošana un tirdzniecība
Balta
apdrošināšana
CSDD
transportlīdzekļu un vadītāju reģistra uzturēšana
Daugavpils siltumtīkli
siltumapgāde
Exigen Services Latvia
IT pakalpojumi
Fortum Jelgava
siltumapgāde
G4S Latvia
apsardze
GlaxoSmithKline Latvia SIA
farmācija
Latvijas balzams
alkoholisko dzērienu ražošana
Latvijas loto
azartspēles un derības
PricewaterhouseCoopers SIA
auditoru pakalpojumi
RBSSKALS
būvniecība
RE&RE
būvniecība
Rīgas siltums
siltumapgāde
Siemens
tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumi
Siguldas būvmeistars
būvniecība, tirdzniecība un karjeru izstrāde
Starptautiskā lidosta «Rīga»
lidostas pakalpojumi
United Oils
naftas un ķīmijas produktu ražošana
Valmieras piens
piena pārstrāde
Valmieras ūdens
pilsētas ūdensapgāde
«Ventspils nafta» termināls
naftas uzglabāšana un pārkraušana
Ventpils reiss
auto pasažieru pārvadājumi
VTU Valmiera
auto pasažieru pārvadājumi
Ziemelvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija
atkritumu apsaimniekošana

Bronzas grupa

Danske Bank finanšu pakalpojumi
DHL Latvia
kurjeru darbība
Draugiem
IT pakalpojumi
Eversheds Bitāns
juridiskie pakalpojumi
If P&C Insurance
apdrošināšana
Konekesko Latvija
lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība
Latvijas gaisa satiksme
gaisa satiksmes vadība
Liepājas RAS
atkritumu apsaimniekošana
Merks
būvniecība
Poligrāfijas grupa Mūkusala
iespieddarbi
Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
augstākā izglītība
Rīgas Tehniskā universitāte
izglītība
Vidzemes slimnīca
veselības aprūpe

Četras atbildes uz jautājumu, kāpēc piedalīties ilgtspējas indeksā

 

Sasniedzis platīna virsotni

Ingrīda Lāce, Latvenergo starptautisko attiecību un zīmolvadības direktore:

Piedalāmies ilgtspējas indeksā no 2010.gada, jo augstu vērtējam Latvenergo korporatīvo sociālo atbildību. Indeksa vajadzībām sniegtā informācija, ziņošanas veids daļēji sakrīt ar Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskatos sniegto informāciju, kuru gatavojam pēc starptautiska ziņošanas standarta (General Reporting Initiative, GRI) jau no 2009.gada. Katru gadu pilnveidojam un paplašinām atklātās informācijas apjomu.

Sākot no 2012.gada, gatavojam arī korporatīvās pārvaldības ziņojumu atbilstoši NASDAQ OMX Riga korporatīvās pārvaldības principiem.

Uzņēmuma ieguvums ir laba prakse pilnveidot informācijas atklāšanas metodes, profesionālāk strukturējot informāciju par koncernu. Vērtīgi ir katru gadu saņemtie ieteikumi.

Latvenergo turpina pilnveidot korporatīvo pārvaldību, 2012.gada nogalē darbu sāka neatkarīga revīzijas komiteja, un pilnveidojam arī citus kontroles pasākumus. Dalība ilgtspējas indeksā ir komandas darbs, kas dod iespēju analizēt nepilnības un reizē motivē sasniegt aizvien labākus rezultātus. Šogad ceram uz visaugstāko novērtējumu.

Panācis straujāko uzlabojumu

Ivars Ķiksis, Valmieras ūdens direktors:

Šis ir jau trešais gads, kad piedalāmies ilgtspējas indeksā, un tagad tas ir kopdarbs – katram uzņēmuma nodaļas vadītājam ir sava sadaļa, par ko viņš ir atbildīgs. Galvenā ir dalība, bet, līdzīgi kā sportistam, medaļa ir patīkama.

Pagājušajā gadā izmantojām konsultācijas – pastrīdējāmies ar konsultantu, bet beigās pārliecinājos par ieviešamajām aktivitātēm, piemēram, tagad mums ir sabiedrisko attiecību speciālists iekšējai un ārējai komunikācijai. Konkrēti definējamu rezultātu tam vēl nav, bet ir diezgan daudz iestrādņu – komunikācija tviterī, Draugiem.lv, mājaslapas uzlabojumi. Šis speciālists ir atbildīgs arī par uzņēmuma darbinieku apmierinātības anketām, tāpēc informācijas vākšana ir kvalitatīvāka, jo iepriekš to darīja finanšu daļas pārstāvji paralēli pamatdarbam. Konsultācijā mums ieteica arī diezgan daudz ideju, ko var paveikt bez naudas.

Ilgtspējas indeksā ir laba iespēja salikt kopā dažādus uzņēmumus un novērtēt to darbību. Mums patīk anketā redzēt kopsavilkumu par uzņēmumu – visa gada aktivitātes kopainā. Indeksa jautājumi ir uzvedinoši, līdz ar to pie kaut kā jauna padomājam, kāpēc mēs vēl to nedarām. Esmu aicinājis arī kolēģus no citiem uzņēmumiem piedalīties.

Jaunpienācējs

Modris Ozoliņš, RTU rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos:

RTU ir bijusi Latvijā 150 gadus un 150 gadus vēl būs, bet ilgtspējas indekss ir stilīgs instruments, ar kuru palūkot, kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem. Protams, arī labs treniņš. Pagājušajā gadā RTU tika atzīta par darba devēju ieteiktāko augstākās izglītības iestādi, saņēmām arī balvu par elektronisko studiju vidi ORTUS, kas tagad ir atzīta par labāko Latvijā. Tā kā mums tik labi veicās iepriekš, domājām – varbūt veiksies arī ilgtspējas indeksā.

Anketas aizpildīšanas laikā sēdējām darba grupiņās, un bija pārsteidzoši atklāt, cik daudz dažādu lietu mēs darām. Bija jomas, kur mums īsti nebija ko teikt, jo tās tieši neattiecas uz augstskolas darba specifiku, piemēram, «zaļums», izmešu daudzums un tamlīdzīgi. Tomēr arī mēs domājam par «zaļumu» – nule nosvinējām spāru svētkus Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātei, kurai ir, piemēram, siltumizolējoši logi un būs arī saules baterijas. Mūsu mērķis ir tādā pašā veidā turpināt veidot universitātes pilsētiņu.

Pēc pauzes atgriezies

Edgars Štrauss, RBSSKALS  valdes priekšsēdētājs:

Savus darbiniekus, darba vides aspektus un plašāku darbības kontekstu uzskatām par mijiedarbes sistēmu, kurai jābūt līdzsvarā un jāredz attīstības perspektīvas. RBSSKALS darbības virziens ir ilgtspējīga būvniecība, tāpāt veidojam atbildīgu politiku sociālā atbalsta un vides jomā. Ilgtspējas indekss dod objektīvu iespēju palūkoties uz sevi kā uz dzīvu daudzšūnu organismu no malas – citu biznesa kompāniju kontekstā.

Krīzes smagākajā laikā bijām paņēmuši pārtraukumu, jo uzņēmuma kapacitāte tika koncentrēta dzīvībai svarīgākajos punktos. Esam pārliecinājušies, ka ilgtermiņā nozīme ir visām indeksā iekļautajām jomām, tāpēc mūsu mērķis ir turpināt veiksmīgu atveseļošanās ceļu un rast jaunas pievienotās vērtības saviem darbiniekiem, realizētajiem projektiem un nozarei. 

Palūkojoties ar radošu un svaigu skatienu, var atrast izaugsmes iespējas, kas nepieciešamas uzņēmuma attīstībai, sakārtotai biznesa videi un efektīvas uzņēmējdarbības realizēšanai. Šī iniciatīva ir būtisks pienesums arī būvniecības nozares prestiža celšanai.

Ilgtspējas treniņš

 

Ilgtspējas indeksu droši var salīdzināt ar sportistu treniņu. Tas vienlaikus gan attīsta, gan pārbauda varēšanu, ļaujot justies pārliecinoši īstajā uzņēmumu sacensību arēnā – tirgū.

Šogad treniņā iesaistījušās 72 Latvijas uzņēmumu komandas. To biznesa prakse pēc starptautiski atzītas metodoloģijas tiek vērtēta piecās svarīgās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba organizācijā, ietekmē uz vidi un sabiedrību.

Process norit divos posmos – vispirms detalizētu pārskatu sniedz pats uzņēmums, pēc tam to analizē eksperti, kuru uzdevums ir novērtēt uzņēmuma sniegumu 100 punktu skalā.

Konkrētie rezultāti līdz ar rekomendācijām netiek atklāti, bet nodoti tieši uzņēmumam, taču publiski ir zināms, kurai ilgtspējas kategorijai uzņēmums ir kvalificējies – platīna, zelta, sudraba vai bronzas līmenim. Par metodoloģiju un citiem indeksa aspektiem sīkāk var uzzināt mājaslapā Ilgtspejasindekss.lv.

Ilgtspējas pieci pamati

Stratēģija. Šajā sadaļā noskaidro, kā uzņēmumi analizē un plāno savu darbību ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku lēmumu pieņemšanā iesaista darbiniekus, klientus un citas «ietekmes puses» un kā informē sabiedrību par darbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%.

Sabiedrība. Šajā sadaļā vērtē, vai un cik tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās kopienas izaugsmi: demogrāfijas un infrastruktūras attīstību, sabiedrības labklājības paaugstināšanu, veselības veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%. 

Darba vide. Te analizēts, kā uzņēmumi novērtē un attīsta personālu, kādā mērā sekmē darbinieku drošību un labsajūtu darba vietā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%. 

Tirgus attiecības. Šie kritēriji palīdz noskaidrot, cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi pret saviem klientiem, piegādātājiem un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%. 

Vide. Šajā sadaļā vērtē, vai un kā uzņēmumi novērtē savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un kādus pasākumus veic, lai samazinātu izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%.

Ilgtspējas indeksa partneri

 

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

Latvijā veidojas arvien lielāka plaisa starp uzņēmumiem, kuri domā ilgtspējas un atbildības kategorijā, un «vidējiem» uzņēmumiem, kuri uzskata, ka to vienīgā atbildība ir godprātīgi maksāt nodokļus. Ilgtspējas indekss palīdz novērtēt savu sniegumu un iegūt pārskatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem, tāpēc dalībnieku rezultāti ar katru gadu būtiski aug. Tieši šie uzņēmumi spēj ne tikai ietekmēt savas nozares attīstību, bet arī sekmēt valsts ilgtspēju.

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētāja

Piedaloties ilgtspējas indeksā, uzņēmumi demonstrē ne tikai spēju efektīvi komunicēt ar sabiedrību par stratēģiskajiem mērķiem, bet parāda – patiesi ilgtspējīga attīstība ir cieši saistīta ar brīvprātīgu iniciatīvu ieviešanu attiecību stiprināšanai ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem un sabiedrību kopumā. Pozitīvi, ka daudzi uzņēmumi piedalās atkārtoti, turklāt nozaru ietekmīgāko uzņēmumu iesaiste ilgtspējas indeksā un to sociāli atbildīgā darbība veicina arī viņu partneru, klientu un piegādātāju izpratni par ilgtspējīgu saimniekošanu un pārdomātu uzņēmējdarbības attīstību ilgtermiņā.

Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs

Pirmais solis ceļā uz ilgtspējīgu, atbildīgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību ir darba vides sakārtošana, padarot to saistošu gan esošajiem, gan potenciālajiem darbiniekiem. Iepriekšējo gadu ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka Latvijas uzņēmumi to sāk apzināties arvien vairāk, jo dialogs ar darbiniekiem tiek organizēts aizvien atbildīgāk. Šī pozitīvā tendence apliecina, ka ilgtspējas indekss nav tikai vārdu salikums. Ka tas ir efektīvs instruments ar augstu pievienoto vērtību ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanai.

Sirdsapziņas balss

 

Apritējis jau ceturtdaļgadsimts, kopš apjēga par to, cik bīstama pretruna pastāv starp cilvēces vajadzībām un pasaules resursu ierobežotību, radīja ilgtspējas jēdzienu.

Kad ANO veidotā Pasaules Vides un attīstības komisija 1987.gadā definēja ilgtspējīgas attīstības principus, mūsu valsts vēl nebija atjaunota, un tās ilgtspēja bija sāpīgs sapnis. Pat tikai ticību Latvijas neatkarībai padomju vara bargi sodīja – lai atceramies drosmīgo latvieti Gunāru Astru, kurš šajā laikā joprojām sēdēja cietumā par Džordža Orvela 1984 un Latvijas vēstures sējumu glabāšanu, kādi tagad brīvi pieejami katrā bibliotēkā.

Pārmaiņas, ko esam piedzīvojuši šajā ceturtdaļgadsmitā, ir neticami vērienīgas. Mazāk pamanāma, taču ļoti būtiska attīstība Latvijā turpinās arī biznesa vidē.

Atgūstot savu valsti un iedarbinot tirgus ratu, tā dunai ir viegli noslāpēt sirdsapziņas balsi, ko modernā menedžmenta valodā sauc par korporatīvo sociālo atbildību. Šajā sirdsapziņas balsī patiesībā saplūst daudzas balsis, kuras tālredzīgam saimniekam jāspēj sadzirdēt. Tās ir gan nākamās paaudzes, kuras grib piedzimt zaļā pasaulē, gan darbinieki, kas tepat blakus griež tirgus ratu jo dienas, jo straujāk. Tās ir aizvien prasīgākas klientu balsis un partneri ik brīdi ciešāk satīklotā globālā tirgus placī.

Modernajā pasaulē, kurā troksnis kļuvis par bīstamu piesārņojumu, gudru saimnieku no viendienīga šeptētāja atšķir spēja ieklausīties. Ilgtspējas indekss trenē šo spēju, un četru gadu pieredze ļauj ar gandarījumu secināt – kļūstam dzirdīgāki!

Par pirātismu — pret nacionālu mācību grāmatu

 

Pagājušajā nedēļā Ir publicētajā rakstā Kriminālnoziedznieks ir vienpusēji atspoguļots konflikts, kas risinājies starp skolotāju Pāvelu Juru, mani kā grāmatu komplekta Vēsture vidusskolām autoru un Apgādu Zvaigzne ABC kā šīs grāmatas izdevēju. Jau piecus mēnešus pirms policijas veiktās kratīšanas es kolēģi Juru vairākkārt lūdzu pārtraukt nelikumīgo rīcību un brīdināju – pretējā gadījumā es kā autors vai izdevniecība vērsīsies pie tiesībsargājošajām institūcijām. Viņš solīja pārtraukt skenēto materiālu izplatīšanu savā mājaslapā, taču izņēma tikai dažas nodaļas. Visi Jura «izstrādātie» vēstures materiāli pilnībā balstījās uz manas grāmatas saturisko struktūru un grāmatas nodaļu teksta izplatīšanu. Tādēļ pēc visa notikušā bērnišķīgi liekulīgi izklausās viņa publiskie apgalvojumi par Zvaigznes ABC izdoto mācību grāmatu (pēkšņi radušos) slikto kvalitāti un netiešs aicinājums tās boikotēt. Rodas iespaids, ka Jurs uz šo konfliktu gājis apzināti, lai iegūtu atpazīstamību sabiedrībā.

Taču šis gadījums un ap to saceltā ažiotāža skaidri iezīmē vairākas problēmas. Pirmkārt, nepieciešams plašāk skaidrot, kā notiek mācību līdzekļu izstrāde, kā IZM noteiktais mācību priekšmeta standarts pārtop skolēniem saprotamā mācību grāmatā, kādas funkcijas šajā procesā ir autoram, ko dara izdevniecība, ko – tipogrāfija, kas un kādā veidā šo procesu finansē.

Otrkārt, sabiedrībā intelektuālais darbs tiek ļoti zemu vērtēts, tāpēc intelektuālais produkts pret pirātismu ir pilnīgi neaizsargāts. Savukārt tas atgādina par citu problēmu – pirātisms grauj jaunradi. Jau tagad Latvijā izteikti jūtams jaunu mācību līdzekļu autoru trūkums. No autora viedokļa jaunrade kļūst bezjēdzīga, ja izdoto darbu pirāts ieskenē un padara brīvi lejupielādējamu internetā. Šādos apstākļos pastāv skumja iespējamība, ka jau pēc vairākiem gadiem Latvijā būs pieejamas tikai no lielajām svešvalodām tulkotas mācību grāmatas.

Ja laiks un enerģija, ko Pāvels Jurs patērējis, skenējot manus darbus un pēc tam publiski kritizējot citu mūsu kolēģu sarakstītās grāmatas, būtu izlietota jauna mācību līdzekļa radīšanai, iespējams, Latvijā būtu par vienu labu mācību grāmatu un cienījamu skolotāju vairāk.

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē


ES ārlietu ministri pirmdien vienojās atcelt Sīrijai noteikto ieroču embargo
un ļaut piegādāt ieročus nemierniekiem, kas cīnās pret prezidenta Bašara al Asada režīma spēkiem. Taču neviena dalībvalsts tuvākajos mēnešos sūtīt ieročus negrasās. Savukārt Krievija paziņojusi, ka turpinās pretgaisa aizsardzības raķešu piegādi Sīrijas valdībai un ka tas atturēšot ārvalstis no intervences. Pirmdien Sīrijā iepriekš neizziņotā vizītē ieradās ASV senators Džons Makeins un tikās ar nemiernieku pārstāvjiem.

Pēc nedēļu ilgajiem nemieriem situācija Stokholmā ir normalizējusies, un naktī uz otrdienu aizdedzinātas tikai dažas automašīnas. Nemieri Zviedrijā sākās naktī uz pagājušo pirmdienu Husbijā, Stokholmas ziemeļos. Nekārtībās, kas bija pārņēmušas galvenokārt imigrantu apdzīvotās Stokholmas piepilsētas, tika aizdedzināts vairāk nekā pusotrs simts spēkratu, kā arī vairāki desmiti ēku.

Francijas prokuratūra pagājušonedēļ nopratināja Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori Kristīnu Lagardu, lai varētu izlemt, vai viņai izvirzāmas apsūdzības pilnvaru pārkāpšanā laikā, kad viņa pildīja Francijas finanšu ministres pienākumus. Ja Lagardai būs jāstājas tiesas priekšā un viņa tiks atzīta par vainīgu šajās apsūdzībās, viņai draud desmit gadu cietumsods un 150 000 eiro liels naudassods.

Gruzija otrdien nosodīja Krieviju par jauna nožogojuma izbūvi uz Gruzijas teritorijas un separātiskā Dienvidosetijas reģiona robežas. «Krievijas okupācijas spēki uz Chinvali reģiona okupācijas līnijas uzstāda drāšu žogus,» teiks Gruzijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Krievija 2008.gadā okupēja Dienvidosetiju un Abhāziju un atzina tās par neatkarīgām valstīm.

Tūkstošiem skrējēju un viņu atbalstītāji pagājušo sestdien devās Bostonas ielās, lai pabeigtu maratonu, no kura daudzi bija spiesti izstāties pēdējos kilometros pie finiša līnijas sarīkoto sprādzienu dēļ. Džohara un Tamerlana Carnajevu sarīkotajos sprādzienos 15.aprīlī pie finiša līnijas tika nogalinātas divas jaunas sievietes un astoņus gadus vecs puika, vairāk nekā 260 cilvēki tika ievainoti.

Japāna pērn jau 22.gadu pēc kārtas saglabājusi pasaulē lielākās kreditorvalsts statusu, otrdien paziņoja valsts valdība. Reitings atspoguļo valsts ārvalstīs turēto aktīvu vērtību, ieskaitot aizdevumus un īpašumus, no tās atņemot valsts saistības. Japānai lielāko kreditorvalstu reitingā seko Ķīna un Vācija.

ASV patērētāju pārliecības indekss maijā palielinājies līdz 76,2 punktiem, salīdzinot ar 69 punktiem aprīlī, teikts pētījumu kompānijas The Conference Board paziņojumā. Tādējādi patērētāju pārliecība sasniegusi pēdējos piecos gados augstāko līmeni.

Austrālija trešo gadu pēc kārtas atzīta par pasaulē laimīgāko valsti starp attīstītajām tautsaimniecībām, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Labākas dzīves indeksā apkopotie dati. Tālākajās vietās pirmajā desmitniekā ierindojās ASV, Dānija, Nīderlande, Islande un Lielbritānija.

Kannu kinofestivāla galveno balvu Zelta palmas zaru ieguvusi filma La Vie D’Adele par divu lesbiešu mīlas stāstu, ko veidojis Tunisijā dzimušais franču režisors Abdelatifs Kešišs (attēlā). Labākās aktrises balvu ieguva francūziete Berenisa Bežo par lomu filmā The Past. Par labāko aktieri atzīts 76 gadus vecais amerikānis Brūss Derns filmā Nebraska. Labākais režisors – meksikānis Amats Eskalante ar filmu Heli.

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā

Liepājas tiesa pirmdien nolēma ierosināt Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tagad uzņēmumam ir noteikts tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 26.jūlijam. Līdz 31.maijam uzņēmuma akcionāriem ir vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no Metalurga 125 miljonus latu parādsaistībām.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns atstādinājis Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku ģenerāli Visvaldi Puķīti no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Puķīte, iespējams, ilgstoši nav novērsis iestādē pastāvošās problēmas publisko iepirkumu un arī citās jomās.

No 3. līdz 14.jūnijam Ādažu poligonā notiks starptautisko militāro mācību Saber Strike 2013 lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalīsies vairāk nekā 900 karavīru no ASV, Igaunijas, Latvijas, Lielbritānijas un Lietuvas. Šogad Lietuva ir uzņemošā valsts mācību štāba vingrinājumam. Latvija ir aktīvās mācību fāzes – lauka taktiskā vingrinājuma – uzņemošā valsts. Kopējais mācībās iesaistīto dalībnieku skaits Baltijas valstīs ir 2000 karavīru no 14 valstīm.

Valdība otrdien atlika vienotā elektroniskā medija izveides koncepciju. Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim. MK nolēma novirzīt rīkojuma projektu papildu saskaņošanai ar Tieslietu ministriju.

Latvija parakstīs starptautisko Ieroču tirdzniecības līgumu, otrdien lēma Ministru kabinets. Līgums ir izstrādāts, lai ieviestu vienotus noteikumus ieroču starptautiskajā tirdzniecībā, ar kuru tika apstiprināts Ieroču tirdzniecības līgums. Par ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju līguma apstiprināšanai 2.aprīlī balsoja 154 dalībvalstis. Pret – Sīrija, Ziemeļkoreja un Irāna, bet Krievija un vēl 23 valstis atturējās.

Valdība otrdien atbalstīja vēl 4,8 miljonu latu piešķiršanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas pabeigšanai. Vairāk nekā 2, 6 miljoni no šīs summas paredzēti bibliotēkas infrastruktūras objektu 1. kārtas būvdarbiem. Ēkas kopējās izmaksas būs aptuveni 187 miljoni latu.

Pērn Latvijas iedzīvotāji pārmaksājuši 12 miljonus latu, iegādājoties dārgākus kompensējamos medikamentus, informē Nacionālais veselības dienests. NVD mudina pacientus nepārmaksāt un vaicāt savam ārstam vai farmaceitam par iespējām iegādāties zāles ar mazāko pacienta līdzmaksājumu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību. Tas paredz 2014.gada sākumā izveidot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju, kuram pakāpeniski pārvaldībā tiks nodotas valsts kapitāla daļas. Valstij pilnībā pieder 70 kapitālsabiedrības, septiņās ir izšķirīga ietekme, 65 kapitālsabiedrībās līdzdalība ir mazāka par 50%.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pirmdien konstatējis, ka piecas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām viena no partijām ir pārsniegusi plānoto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru kampaņas izdevumiem. Otrdien šai partijai nosūtīts brīdinājums.