Labi, ka vismaz ar rūķīšiem var parunāties. Citādi es jau sen būtu sajucis prātā šajā tuksneša tveicē.
Darbam ir trīs plusi: piektdiena, alga un atvaļinājums.
Trīs uz ielas aptur taksometru.
«Vecīt, vai četrus aizvedīsi?»
«Jūs taču esat trīs!»
«Vai tad tu nebrauksi?»
«Vai tev ir, ko iedzert?»
«Ūdens.»
«Bet kaut kas štengrāks?»
«Ledus.»
«Ko tu dari?»
«Tiecos uz zvaigznēm.»
«Bet tu sniedzies pēc konjaka uz plaukta.»
«Tieši to arī teicu.»
«Mīļais, pirms kāzām gribu atzīties tev visos savos grēkos...»
«Bet tu taču pirms nedēļas jau atzinies!»
«Ir jauna informācija...»
«Meitenīt, vai drīkst ar jums iepazīties?»
«Sāc!»
«Mani sauc Pēteris.»
«Tad ej, ja tevi sauc.»
«Ko tu darītu, ja tev būtu laika mašīna?»
«Notonētu stiklus.»
